Minerālu un iežu vārdnīca no A līdz Ž

Starptautiskās Mineraloģijas asociācijas (IMA) minerālu sarakstā 2026. gada novembrī bija 6252 minerālu sugas, taču ametista, labradorīta un jašmas to vidū nav [1]. Ametists ir kvarca paveids, labradorīts ir posms plagioklāzu sastāva rindā, bet jašmu mēdz uzskatīt par iezi [2, 3, 4]. Kur akmenim ir lapa mūsu akmeņu enciklopēdijā, nosaukums ir saite uz to.

A līdz B

Agregāts mineraloģijā ir minerālu sakopojums, kas veido iezi vai tā daļu. Tas var būt vienminerāla, piemēram, marmors, vai vairākminerālu, piemēram, granīts [5].

Ahāts ir kārtains halcedons, kvarca paveids. Nosaukumu tas ieguvis no Ahates upes Sicīlijā [6, 7].

Almandīns ir granātu grupas minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts Fe3Al2(SiO4)3, parasti violeti sarkanā krāsā [1, 8]. Latvijā tā kristāli bieži redzami laukakmeņos [9].

Amazonīts ir zilganzaļš vai zaļš mikroklīns, tātad kālija laukšpata paveids [10, 11].

Ametists ir violets kvarca paveids, nevis atsevišķa minerālu suga [2, 12].

Amonīts ir izmiruša jūras galvkāja fosilija. Tā čaula var būt saglabājusies kā kalcīts vai aragonīts, bet pirītizētos amonītos to aizstājis pirīts [13].

Amorfa viela nav kristāliska: tās atomi vai molekulas izvietoti haotiski [14]. Amorfi ir arī dabīgie stikli, ko dažkārt sauc par mineraloīdiem [15].

Anhidrīts ir ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO4, Latvijā sastopams ģipšakmeņos [16]. Gaiši zilganpelēku anhidrītu no Peru pārdod ar nosaukumu angelīts [13].

Apatīts ir kalcija fosfātu minerālu grupa ar fluoru, hloru vai hidroksilgrupu [13].

Aragonīts ir kalcija karbonāts CaCO3 tāpat kā kalcīts, tikai ar citu kristālrežģi. No aragonīta sastāv liela daļa pērļu un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta [15, 17].

Asterisms ir zvaigznei līdzīgu gaismas staru efekts, ko redz dažos minerālos, īpaši kabošona formā slīpētos, piemēram, rubīnā, safīrā un rozā kvarcā [18].

Aventurīns ir kvarcs vai kvarcīts ar sīkiem plāksnīšveida ieslēgumiem; zaļajā aventurīnā tie ir fuksīts [13]. To dzirkstošo atspīdumu sauc par aventurescenci [19].

Azurīts ir zils vara karbonāts Cu3(CO3)2(OH)2, vara rūda un krāsviela [1, 20].

Bazalts ir tumšs, smalkgraudains vai stiklains iezis no plagioklāziem un piroksēniem, visizplatītākais izlijuma iezis [21].

Berils ir berilija un alumīnija silikāts Be3Al2Si6O18 [1]. Tā paveidi ir zaļais smaragds, zilais vai zilganzaļais akvamarīns un rozā morganīts [13, 22].

C līdz D

Celestīns ir stroncija sulfāts SrSO4 [1]. Latvijā tas sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos [23].

Citrīns ir dzeltens kvarca paveids [24]. Dabīgs citrīns ir rets, un lielākā daļa tirgū pieejamā citrīna ir karsēts ametists [13].

Dārgakmeņi ir reti minerāli ar izcilu krāsu, dzidrumu un cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds [25]. Robežu starp dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem novilka tradīcija un tirgus [26], un plašākā nozīmē dārgakmeņi ir arī pērles un dzintars [27].

Dimants ir tīrs ogleklis C un cietākais Mosa skalas minerāls ar cietību 10 [1, 28].

Dolomīts ir kalcija un magnija karbonāts CaMg(CO3)2, un tā sauc arī nogulumiezi, kas galvenokārt sastāv no šī minerāla [1, 29].

Drūza ir kristālu saaugums, kurā kristāli ar vienu galu pieauguši pie ieža, parasti iežu tukšumā [30, 31]. Ametista un citu kvarca paveidu drūzas atradīsiet kategorijā Drūzas un ģeodes.

Dūmakainais kvarcs ir kvarcs, kura krāsu rada dabīgs starojums no apkārtējiem iežiem. Tumšo, gandrīz necaurspīdīgo šķirni sauc par morionu [13, 32].

Dzintars ir pārakmeņojušies skuju koku sveķi [33]. IMA minerālu sarakstā tā nav, un tā cietība ir tikai 2 līdz 2,5 [1, 34].

E līdz H

Epidots ir zaļš vai dzeltens kalcija, alumīnija un dzelzs silikāts, raksturīgs metamorfiem iežiem [1, 35].

Fluorescence ir luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu [36]. Parādība nosaukta fluorīta vārdā, kā skaidro raksts Akmeņi, kas spīd UV gaismā [37].

Fluorīts ir kalcija fluorīds CaF2 dažādās krāsās [38].

Fosilija ir jebkuras dzīvības atliekas, pēdas vai nospiedumi, kas saglabājušies Zemes garozā no kāda pagājuša ģeoloģiskā laikmeta [39]. Kas atrasts Latvijā, lasiet rakstā Fosilijas Latvijā.

Gabro ir tumšs, rupjgraudains dziļuma iezis [40]. Ar tirdzniecības nosaukumu merlinīts pārdod arī indigo gabro no Madagaskaras [13].

Gneiss ir metamorfs, kārtains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla [41]. Gneisi un granītgneisi veido lielāko daļu Latvijas laukakmeņu [9].

Granāti ir silikātu minerālu grupa ar vispārīgo formulu X3Y2(SiO4)3 [13]. Pazīstamākās sugas ir almandīns, pirops, spesartīns, grosulārs, andradīts un uvarovīts [1].

Granīts ir magmatisks dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli [42].

Ģeode ir parasti dobs, apaļš minerālvielas veidojums, kura iekšpusi visbiežāk klāj kvarcs vai tā paveidi, piemēram, ametists. Ģeodi var atdalīt no apkārtējā ieža, jo tai ir izturīga ārējā kārta [43].

Ģipsis ir kalcija sulfāta dihidrāts CaSO4·2H2O un galvenā sastāvdaļa iezim, ko sauc par ģipšakmeni [44].

Halcedons ir blīvs, slēptkristālisks, sīkšķiedrains kvarca paveids [45]. Plašākā nozīmē tā sauc visus mikrokristāliskā kvarca paveidus, piemēram, ahātu, jašmu, hrizoprāzu un oniksu [7].

Hematīts ir dzelzs oksīds Fe2O3 jeb sarkanā dzelzsrūda [46]. Hematīts var būt melns, sarkans, brūns vai sudrabains, bet tā svītra vienmēr ir sarkanīga [47].

Howlīts ir kalcija borosilikāts, dabā balts vai pelēcīgi balts ar tumšām dzīslām, un krāsotu howlītu pārdod kā tirkīza imitāciju [1, 13].

Hrizokolla ir vara silikāts ar mainīgu sastāvu [1]. To mēdz stabilizēt vai krāsot, lai tā atgādinātu tirkīzu [13].

I līdz K

Iezis ir noteikta sastāva un uzbūves minerālu agregāts, kas radies ģeoloģiskos procesos un veido patstāvīgu ķermeni. Pēc izcelsmes iežus dala magmatiskajos, nogulumiežos un metamorfajos [48]. Vairāk rakstos Akmens veidi un Minerāls, iezis vai kristāls.

Ieslēgums ir tas, kas ietverts minerālā vai iezī [49], piemēram, rutila adatas rutila kvarcā [13].

Impakta stikls ir dabīgs stikls, kas radies, meteorītam ietriecoties Zemē un izkausējot iezi. Tāds ir Lībijas tuksneša stikls, kas radās pirms aptuveni 29 miljoniem gadu [13].

Intalja ir gemma ar iegrieztu, iedobtu attēlu, un senatnē gemmas lietoja arī par zīmogiem [50, 51].

Iolīts jeb jolīts ir kordierīts, minerāls no metamorfiem iežiem, kura dzidri zilie paveidi ir dārgakmeņi [13, 52].

Jašma ir necaurspīdīgs, parasti sarkans vai brūns, ar piemaisījumiem bagāts mikrokristālisks kvarcs. Akmeņkaļi šo vārdu lieto arī citiem necaurspīdīgiem materiāliem [4]: Dalmācijas jašma, piemēram, ir magmatisks iezis [13].

Kabošons ir akmens, kas nav slīpēts ar šķautnēm, bet noapaļots no vienas vai abām pusēm [53]. Tā slīpē, piemēram, akmeņus ar asterismu un šatojanci [18, 54]. Noapaļotus akmeņus atradīsiet kategorijā Pulēti akmeņi.

Kalcīts ir kalcija karbonāts CaCO3 un kaļķakmens galvenā sastāvdaļa [55].

Par kalnu kristālu sauc bezkrāsainu, caurspīdīgu kvarcu, īpaši tā lielus, dzidrus kristālus [13, 56].

Kameja ir apstrādāts, parasti slāņains akmens ar reljefa attēlu [57]. Romieši kamejas grieza galvenokārt sardoniksā un oniksā, bet karneolā biežāk grieza intaljas zīmoggredzeniem (vairāk rakstā Kameja un intalja) [58].

Karneols ir oranži sarkans halcedona paveids, ko krāso dzelzs oksīdi [13, 59].

Kjanīts jeb kianīts, arī distēns, ir alumīnija silikāts Al2SiO5 [1, 60]. Tā cietība kristāla garumā ir 4,5 līdz 5, bet šķērsām 6,5 līdz 7 [13].

Konkrēcija ir parasti apaļš minerālu sakopojums, kas rodas nogulumiežos [61]. Pie konkrēcijām pieder septārijs, kura plaisas parasti pildītas ar kalcītu [13].

Korunds ir alumīnija oksīds Al2O3 [62]. Sarkanais korunds ir rubīns, bet zilos, dzeltenos, zaļos un violetos paveidus sauc par safīriem [63, 64].

Kristāls ir kristāliskas vielas atsevišķs gabals [65], kura daļiņas veido kristālrežģi: regulāru telpisku sakārtojumu, kas atkārtojas trijās dimensijās [66]. Par kristālu sauc arī īpaši dzidru stiklu, bet dabīgus kristālus atradīsiet kategorijā Neapstrādāti akmeņi.

Kunzīts ir rozā līdz ceriņkrāsas spodumēna paveids [13], un IMA vadlīnijās tas minēts kā paveida, nevis sugas nosaukums [15].

Kvarcīts ir metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem [67].

Kvarcs ir silīcija dioksīds SiO2, viens no izplatītākajiem iežus veidojošajiem minerāliem ar daudziem paveidiem, tostarp ametistu, citrīnu un kalnu kristālu [68].

L līdz M

Labradorīts ir plagioklāza laukšpats, kurā albīta un anortīta attiecība ir no 30:70 līdz 50:50, un atsevišķa IMA suga tas nav [1, 3]. Latviešu vārdnīcās ar šo vārdu sauc arī gabro paveidu, kurā galvenokārt ir labradors [69].

Labradorescence ir zilgans vai zaļgans krāsu mirdzums, ko rada gaismas interference mikroskopiski plānās kārtiņās labradorīta iekšienē [70, 71].

Larimārs ir zils pektolīta paveids [13]. Pats pektolīts NaCa2Si3O8(OH) ir IMA minerālu suga [1].

Laukakmens ir no cieta ieža atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs pārsniedz 10 cm [72]. Lielākos, kuru virszemes tilpums ir vismaz 10 kubikmetru, sauc par dižakmeņiem, un Latvijā tie ir aizsargājami dabas pieminekļi [73].

Laukšpati ir viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām: alumīnija silikāti ar kāliju, nātriju vai kalciju [74]. Pie tiem pieder mēnessakmens, amazonīts, labradorīts un saules akmens [13].

Lazurīts ir zils silikātu minerāls ar sēru un atsevišķa IMA suga [1]. Akmens, ko pārdod kā lazurītu jeb lapis lazuli, ir iezis, kurā līdzās lazurītam bieži ir kalcīts un pirīts [13].

Ledus ir ūdens cietais agregātstāvoklis [75], un IMA sarakstā tas ir minerāls ar formulu H2O [1]. Ledus kristāli veido arī sniegpārslas [76].

Vai zinājāt? IMA vadlīnijās minerāls ir dabā sastopama cieta viela, tāpēc ledus ir minerāls, bet šķidrs ūdens nav [15]. Toties sarakstā ir šķidrais metāls dzīvsudrabs, ko par minerālu atzina jau pirms IMA dibināšanas [1, 77].

Magmatiskie ieži rodas, kristalizējoties dabiskam silikātu kausējumam jeb magmai [48]. Piemēram, dziļuma iezis gabro ir rupjgraudains, bet izlijuma iezis bazalts smalkgraudains vai stiklains [21, 40].

Malahīts ir koši zaļš vara karbonāts Cu2CO3(OH)2 ar koncentriskām dažādu zaļo toņu joslām [78].

Marmors ir metamorfs iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties [79].

Mēnessakmens ir laukšpats no ortoklāza un albīta plānām kārtām [13]. Šīs kārtas rada maigu, baltu vai zilganu, it kā peldošu mirdzumu, ko sauc par adulārescenci [80].

Metamorfie ieži rodas, kad Zemes garozā ieži pārkristalizējas, pielāgojoties fizikāli ķīmisko apstākļu izmaiņām [48]. Tādi ir gneiss, marmors un kvarcīts [41, 67, 79].

Meteorīts ir no starpplanētu telpas nokritis ķermenis, kas atmosfērā nav pilnībā sašķēlies [81]. Pēc sastāva izšķir dzelzs, akmens un akmens dzelzs meteorītus [13].

Minerāls ir dabā sastopama cieta viela, kas radusies ģeoloģiskos procesos uz Zemes vai citos debess ķermeņos. Minerālu suga ir minerāls ar noteiktu ķīmisko sastāvu un kristalogrāfiskām īpašībām [15], un jaunas sugas apstiprina IMA [1].

Mineraloīds ir minerālam līdzīgs dabisks ģeoloģisks materiāls bez kristāliskas uzbūves vai bez pietiekami noteikta sastāva, piemēram, vulkāniskais stikls [82]. Mūsu enciklopēdijā par mineraloīdu dēvēts arī šungīts [13].

Moldavīts ir zaļš dabīgs stikls, kas radās pirms aptuveni 15 miljoniem gadu meteorīta triecienā tagadējā Rīsa krātera vietā Vācijas dienvidos. Trieciens izsvieda izkusušo iezi atmosfērā, un tas nokrita simtiem kilometru tālāk, galvenokārt tagadējā Čehijā, tāpēc moldavītu pieskaita tektītiem [13, 83].

Mosa skala ir relatīva cietības skala no 1 līdz 10, kurā katrs minerāls var saskrāpēt visus, kam skaitlis ir mazāks: talks 1, ģipsis 2, kalcīts 3, fluorīts 4, apatīts 5, ortoklāzs 6, kvarcs 7, topāzs 8, korunds 9 un dimants 10. Soļi starp skalas skaitļiem nav vienādi [28]. Akmeņu cietība ir arī mūsu kopšanas tabulā.

N līdz P

Nefrīts ir iezis no blīvi savītām aktinolīta un tremolīta rindas amfibolu šķiedrām. Kopā ar žadeītu to sauc par žadu, taču tie ir dažādi materiāli [13, 84].

Nogulumieži veidojas virszemes apstākļos no citu iežu sabrukšanas produktiem [48], un pie tiem pieder, piemēram, smilšakmens, kaļķakmens un dolomīts [29, 85, 86].

Obsidiāns ir vulkānisks stikls, kas rodas, lavai atdziestot tik strauji, ka atomi nepaspēj sakārtoties kristālrežģī [13], tāpēc to pieskaita mineraloīdiem [82].

Onikss ir ahāta, tātad halcedona, paveids ar taisnu, paralēlu, parasti melnu un baltu slāņu miju [7, 87, 109]. Melnais onikss tirgū parasti ir krāsots halcedons, bet oniksa marmors ir daudz mīkstāks joslains kalcīts [13, 109].

Opāls ir ūdeni saturošs silīcija dioksīds SiO2·nH2O, kurā var būt līdz 20 % ūdens [13]. Tas ir amorfs vai tikai vāji kristālisks, tāpēc to bieži sauc par mineraloīdu, tomēr IMA sarakstā opāls ir vēsturisku iemeslu dēļ: to atzina jau pirms IMA dibināšanas [1, 110].

Paveids ir minerāls, kas no tipiskā atšķiras ar krāsu, kristālu formu vai nelielām sastāva atšķirībām: rubīns ir korunda paveids, bet ametists kvarca paveids [2]. Paveidu nosaukumus IMA neregulē [15].

Pegmatīts ir rupjgraudains magmatisks iezis, kas veido dzīslas, lēcas un ligzdas [88]. Tā kristāli var būt pat desmitiem centimetru lieli [9].

Peridots ir dzeltenzaļa olivīna dārgakmens šķirne, kas galvenokārt sastāv no forsterīta [13, 89].

Pirīts ir dzelzs disulfīds FeS2, visizplatītākais sulfīdu minerāls ar misiņa dzeltenu krāsu un metālisku spīdumu [1, 13]. Tā svītra ir melna [47].

Polimorfi ir minerāli ar vienādu ķīmisko sastāvu, bet dažādu kristālisko uzbūvi [90]. Kalcīts un aragonīts abi ir CaCO3, dimants un grafīts ir ogleklis, bet kjanīts, andalūzīts un sillimanīts ir Al2SiO5 [1].

Pseidomorfoze ir kristāls, kura forma pārmantota no cita, aizvietota vai izšķīduša minerāla [91]. Piemēram, pirītam oksidējoties, tā kubu formā var rasties getīts [92].

R līdz Š

Rapakivi ir granīts ar lieliem, apaļiem laukšpata kristāliem [9, 93]. Latvijā rapakivi laukakmeņus atnesa ledājs: sarkanos no Ālandu salām, bet brūnganos no Vīborgas rapakivi apgabala Somijas dienvidaustrumos [9].

Rodohrozīts ir sārts mangāna karbonāts MnCO3 [1, 94].

Rodonīts ir rožains mangāna silikāts [95]. Melnās dzīslas tajā veido mangāna oksīdi [13].

Rozā kvarcs ir kvarcs, kura masīvā paveida krāsu saista ar mikroskopiskām rozā šķiedrām. Tās pašas šķiedras dažkārt rada zvaigznes efektu jeb asterismu [13, 18].

Selenīts mineraloģijā vēsturiski nozīmē dzidru, caurspīdīgu ģipsi, bet šķiedraino ģipsi sauc par satīna špatu [111]. Latviešu vārdnīcā selenīts ir šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu [96], un tirdzniecībā ar šo vārdu parasti sauc tieši satīna špatu [13].

Serpentīns ir magnija silikātu minerālu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antigorīts un lizardīts [1, 13]. Iezi, kas sastāv galvenokārt no serpentīna, sauc par serpentinītu jeb čūskakmeni [97].

Skaldnība ir minerāla spēja šķelties noteiktos virzienos [98]. Piemēram, laukšpati šķeļas divās plaknēs, kas ortoklāzam krustojas taisnā leņķī [9].

Smilšakmens ir drupu iezis no sacementētām smiltīm [85].

Sodalīts ir zils nātriju saturošs feldšpatoīdu grupas minerāls, bieži ar baltām dzīslām [13].

Spīdums ir tas, kā minerāla virsma atstaro gaismu. Izšķir metālisko, dimanta, stiklaino, sveķaino, perlamutra un zīdaino spīdumu, bet minerālu bez spīduma sauc par matētu [99].

Staurolīts ir sarkanbrūns līdz melnbrūns dzelzi saturošs alumīnija silikāts, kura kristāli bieži krusteniski saauguši [1, 13].

Svītra ir minerāla pulvera krāsa, ko iegūst, pavelkot minerālu pa neglazētu porcelānu. Tā ir drošāka atpazīšanas pazīme nekā paša minerāla krāsa [100].

Šatojance jeb kaķacs efekts ir šaura, zīdaina gaismas josla, kas pārvietojas, akmeni grozot. To rada gaismas atstarošanās no sīkām paralēlām šķiedrām vai adatveida ieslēgumiem [54], piemēram, tīģeracī [13].

Šungīts ir melns, ar oglekli bagāts aptuveni 2 miljardus gadu vecs iezis jeb mineraloīds no Karēlijas, nosaukts pēc Šuņgas ciema [13, 101].

T līdz Ž

Tektīts ir dabīgs stikls, ko meteorīta trieciens izsviedis gaisā un kas sacietējis lidojumā [13]. Pazīstamākais piemērs ir moldavīts [83].

Tirkīzs ir gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs vara un alumīnija fosfāts [1, 102].

Tīģeracs ir zeltaini brūns kvarcs ar paralēlām šķiedrām, kas rada šatojanci, un krāsu tam dod dzelzs oksīdi [13].

Topāzs ir alumīnija silikāts ar fluoru Al2SiO4F2 [1].

Turmalīni ir sarežģīta sastāva borosilikātu minerālu grupa ar pjezoelektriskām īpašībām [103]. Pie tās pieder, piemēram, elbaīts, dravīts un šerls jeb melnais turmalīns [1, 13].

Vizlas ir silikātu minerālu grupa ar plākšņainu uzbūvi, kas sastopama magmatiskajos, metamorfajos un nogulumiežos [104]. Gaišā vizla ir muskovīts, tumšā biotīts [105, 106], bet rozā vai violetas litiju saturošas vizlas sauc par lepidolītu [107].

Zoisīts ir kalcija un alumīnija silikāts, un tā zilvioleto šķirni sauc par tanzanītu [1, 13].

Žadeīts ir nātrija un alumīnija piroksēns NaAlSi2O6, ārēji līdzīgs nefrītam [1, 108]. Abus kopā sauc par žadu [13].

Katra akmens cietību, kopšanu un īstuma pazīmes meklējiet akmeņu enciklopēdijā.

Biežākie jautājumi

Vai ledus ir minerāls?

Jā. Minerāls ir dabā sastopama cieta viela, un IMA minerālu sarakstā ledus ir minerāls ar formulu H2O. Šķidrs ūdens minerāls nav, toties šķidrais metāls dzīvsudrabs IMA sarakstā ir.

Vai ametists ir minerāls?

Ametists ir kvarca violetais paveids, nevis atsevišķa minerālu suga. Tāpat paveidi ir citrīns un rozā kvarcs.

Kas ir metamorfs iezis?

Metamorfs iezis rodas, kad ieži Zemes garozā pārkristalizējas, mainoties apstākļiem. Tādi ir gneiss, marmors un kvarcīts.

Kā sauc dārgakmeni ar reljefu attēlu?

Akmeni ar izgrebtu reljefa attēlu sauc par kameju, bet akmeni ar iegrieztu, iedobtu attēlu par intalju. Abus kopā sauc par gemmām.

Kādi ir granātu grupas minerāli?

Pazīstamākie ir almandīns, pirops, spesartīns, grosulārs, andradīts un uvarovīts. Almandīna kristāli bieži redzami Latvijas laukakmeņos.

Vai dzintars ir minerāls?

Nē. Dzintars ir pārakmeņojušies skuju koku sveķi, un IMA minerālu sarakstā tā nav, taču plašākā nozīmē to pieskaita dārgakmeņiem.

Avoti

1. IMA Jauno minerālu, nomenklatūras un klasifikācijas komisija (CNMNC), “The New IMA List of Minerals”, atjaunināts 2026. gada novembrī (6252 sugas): cnmnc.units.it/files/editor/IMA_Master_List_(2026-11).pdf
2. Mindat.org, glosārijs “variety”: www.mindat.org/glossary/variety
3. Mindat.org, “Labradorite”: www.mindat.org/min-2308.html
4. Mindat.org, “Jasper”: www.mindat.org/min-2082.html
5. Tēzaurs.lv, šķirklis “agregāts”: tezaurs.lv/agreg%C4%81ts
6. Tēzaurs.lv, šķirklis “ahāts”: tezaurs.lv/ah%C4%81ts
7. Mindat.org, “Chalcedony”: www.mindat.org/min-960.html
8. Tēzaurs.lv, šķirklis “almandīns”: tezaurs.lv/almand%C4%ABns
9. D. Ozols, “Latvijas minerāli un ieži”, Latvijas Petroglifu centrs, 2008 (Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē): www.daba.gov.lv/lv/media/1745/download
10. Tēzaurs.lv, šķirklis “amazonīts”: tezaurs.lv/amazon%C4%ABts
11. Tēzaurs.lv, šķirklis “mikroklīns”: tezaurs.lv/mikrokl%C4%ABns
12. Tēzaurs.lv, šķirklis “ametists”: tezaurs.lv/ametists
13. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija, 111 akmeņu lapas (minerālu grupa, sastāvs, izcelsme; dati pēc GIA, Mindat, geology.com): frequencies.lv/enciklopedija/
14. Tēzaurs.lv, šķirklis “amorfs”: tezaurs.lv/amorfs
15. E. H. Nickel, J. D. Grice, “The IMA Commission on New Minerals and Mineral Names: procedures and guidelines on mineral nomenclature”, The Canadian Mineralogist, 36. sēj., 1998 (minerāla definīcija, paveidi, amorfas un biogēnas vielas): cnmnc.units.it/files/cnmmn98.pdf
16. Tēzaurs.lv, šķirklis “anhidrīts”: tezaurs.lv/anhidr%C4%ABts
17. Tēzaurs.lv, šķirklis “aragonīts”: tezaurs.lv/aragon%C4%ABts
18. Mindat.org, glosārijs “asterism”: www.mindat.org/glossary/asterism
19. Mindat.org, glosārijs “aventurescence”: www.mindat.org/glossary/aventurescence
20. Tēzaurs.lv, šķirklis “azurīts”: tezaurs.lv/azur%C4%ABts
21. Tēzaurs.lv, šķirklis “bazalts”: tezaurs.lv/bazalts
22. Tēzaurs.lv, šķirklis “akvamarīns”: tezaurs.lv/akvamar%C4%ABns
23. Tēzaurs.lv, šķirklis “celestīns”: tezaurs.lv/celest%C4%ABns
24. Tēzaurs.lv, šķirklis “citrīns”: tezaurs.lv/citr%C4%ABns
25. Tēzaurs.lv, šķirklis “dārgakmeņi”: tezaurs.lv/d%C4%81rgakme%C5%86i
26. frequencies.lv raksts “Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi: kur ir robeža un vai dzintars ir dārgakmens”: frequencies.lv/dargakmeni-un-pusdargakmeni/
27. Mindat.org, glosārijs “gemstone”: www.mindat.org/glossary/gemstone
28. Mindat.org, glosārijs “Mohs scale”: www.mindat.org/glossary/mohs_scale
29. Tēzaurs.lv, šķirklis “dolomīts”: tezaurs.lv/dolom%C4%ABts
30. Tēzaurs.lv, šķirklis “drūza”: tezaurs.lv/dr%C5%ABza
31. Mindat.org, glosārijs “druse”: www.mindat.org/glossary/druse
32. Tēzaurs.lv, šķirklis “morions”: tezaurs.lv/morions
33. Tēzaurs.lv, šķirklis “dzintars”: tezaurs.lv/dzintars
34. Mindat.org, “Amber”: www.mindat.org/min-188.html
35. Tēzaurs.lv, šķirklis “epidots”: tezaurs.lv/epidots
36. Tēzaurs.lv, šķirklis “fluorescence”: tezaurs.lv/fluorescence
37. frequencies.lv raksts “Akmeņi, kas spīd UV gaismā: fluorīts, kalcīts un kāpēc fluorescence nosaukta minerāla vārdā”: frequencies.lv/akmeni-kas-spid-uv-gaisma/
38. Tēzaurs.lv, šķirklis “fluorīts”: tezaurs.lv/fluor%C4%ABts
39. Mindat.org, glosārijs “fossil”: www.mindat.org/glossary/fossil
40. Tēzaurs.lv, šķirklis “gabro”: tezaurs.lv/gabro
41. Tēzaurs.lv, šķirklis “gneiss”: tezaurs.lv/gneiss
42. Tēzaurs.lv, šķirklis “granīts”: tezaurs.lv/gran%C4%ABts
43. Mindat.org, glosārijs “geode”: www.mindat.org/glossary/geode
44. Tēzaurs.lv, šķirklis “ģipsis”: tezaurs.lv/%C4%A3ipsis
45. Tēzaurs.lv, šķirklis “halcedons”: tezaurs.lv/halcedons
46. Tēzaurs.lv, šķirklis “hematīts”: tezaurs.lv/hemat%C4%ABts
47. geology.com, H. King, “Streak Test”: geology.com/minerals/streak-test.shtml
48. A. Zabele, “petroloģija”, Nacionālā enciklopēdija (atjaunots 30.12.2024): enciklopedija.lv/skirklis/5089
49. Tēzaurs.lv, šķirklis “ieslēgums”: tezaurs.lv/iesl%C4%93gums
50. Tēzaurs.lv, šķirklis “intalja”: tezaurs.lv/intalja
51. Tēzaurs.lv, šķirklis “gemma”: tezaurs.lv/gemma
52. Tēzaurs.lv, šķirklis “kordierīts”: tezaurs.lv/kordier%C4%ABts
53. Tēzaurs.lv, šķirklis “kabošons”: tezaurs.lv/kabo%C5%A1ons
54. Mindat.org, glosārijs “chatoyancy”: www.mindat.org/glossary/chatoyancy
55. Tēzaurs.lv, šķirklis “kalcīts”: tezaurs.lv/kalc%C4%ABts
56. Tēzaurs.lv, šķirklis “kalnu kristāls”: tezaurs.lv/kalnu%20krist%C4%81ls
57. Tēzaurs.lv, šķirklis “kameja”: tezaurs.lv/kameja
58. frequencies.lv raksts “Kameja un intalja: kā senie romieši grieza portretus sardoniksā, oniksā un karneolā”: frequencies.lv/kameja-un-intalja/
59. Tēzaurs.lv, šķirklis “karneols”: tezaurs.lv/karneols
60. Tēzaurs.lv, šķirklis “kianīts”: tezaurs.lv/kian%C4%ABts
61. Tēzaurs.lv, šķirklis “konkrēcija”: tezaurs.lv/konkr%C4%93cija
62. Tēzaurs.lv, šķirklis “korunds”: tezaurs.lv/korunds
63. Tēzaurs.lv, šķirklis “rubīns”: tezaurs.lv/rub%C4%ABns
64. Tēzaurs.lv, šķirklis “safīrs”: tezaurs.lv/saf%C4%ABrs
65. Tēzaurs.lv, šķirklis “kristāls”: tezaurs.lv/krist%C4%81ls
66. Tēzaurs.lv, šķirklis “kristālrežģis”: tezaurs.lv/krist%C4%81lre%C5%BE%C4%A3is
67. Tēzaurs.lv, šķirklis “kvarcīts”: tezaurs.lv/kvarc%C4%ABts
68. Tēzaurs.lv, šķirklis “kvarcs”: tezaurs.lv/kvarcs
69. Tēzaurs.lv, šķirklis “labradorīts”: tezaurs.lv/labrador%C4%ABts
70. Mindat.org, glosārijs “labradorescence”: www.mindat.org/glossary/labradorescence
71. Tēzaurs.lv, šķirklis “labradors”: tezaurs.lv/labradors
72. Tēzaurs.lv, šķirklis “laukakmens”: tezaurs.lv/laukakmens
73. Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 (14.07.2022.) “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”, 1. punkts (spēkā esošs): likumi.lv/ta/id/334009
74. Tēzaurs.lv, šķirklis “laukšpats”: tezaurs.lv/lauk%C5%A1pats
75. “ledus”, Nacionālā enciklopēdija: enciklopedija.lv/skirklis/125501
76. Tēzaurs.lv, šķirklis “sniegpārsla”: tezaurs.lv/sniegp%C4%81rsla
77. Tēzaurs.lv, šķirklis “dzīvsudrabs”: tezaurs.lv/dz%C4%ABvsudrabs
78. Tēzaurs.lv, šķirklis “malahīts”: tezaurs.lv/malah%C4%ABts
79. Tēzaurs.lv, šķirklis “marmors”: tezaurs.lv/marmors
80. Mindat.org, glosārijs “adularescence”: www.mindat.org/glossary/adularescence
81. Tēzaurs.lv, šķirklis “meteorīts”: tezaurs.lv/meteor%C4%ABts
82. Mindat.org, glosārijs “mineraloid”: www.mindat.org/glossary/mineraloid
83. Mindat.org, “Moldavite”: www.mindat.org/min-10860.html
84. Mindat.org, “Nephrite”: www.mindat.org/min-2881.html
85. Tēzaurs.lv, šķirklis “smilšakmens”: tezaurs.lv/smil%C5%A1akmens
86. Tēzaurs.lv, šķirklis “kaļķakmens”: tezaurs.lv/ka%C4%BC%C4%B7akmens
87. Tēzaurs.lv, šķirklis “onikss”: tezaurs.lv/onikss
88. Tēzaurs.lv, šķirklis “pegmatīts”: tezaurs.lv/pegmat%C4%ABts
89. Tēzaurs.lv, šķirklis “peridots”: tezaurs.lv/peridots
90. Tēzaurs.lv, šķirklis “polimorfisms”: tezaurs.lv/polimorfisms
91. Tēzaurs.lv, šķirklis “pseidomorfoze”: tezaurs.lv/pseidomorfoze
92. Mindat.org, glosārijs “pseudomorph”: www.mindat.org/glossary/pseudomorph
93. Tēzaurs.lv, šķirklis “rapakivi”: tezaurs.lv/rapakivi
94. Tēzaurs.lv, šķirklis “rodohrozīts”: tezaurs.lv/rodohroz%C4%ABts
95. Tēzaurs.lv, šķirklis “rodonīts”: tezaurs.lv/rodon%C4%ABts
96. Tēzaurs.lv, šķirklis “selenīts”: tezaurs.lv/selen%C4%ABts
97. Tēzaurs.lv, šķirklis “serpentinīts”: tezaurs.lv/serpentin%C4%ABts
98. Tēzaurs.lv, šķirklis “skaldnība”: tezaurs.lv/skaldn%C4%ABba
99. Mindat.org, glosārijs “lustre”: www.mindat.org/glossary/lustre
100. Mindat.org, glosārijs “streak”: www.mindat.org/glossary/streak
101. Tēzaurs.lv, šķirklis “šungīts”: tezaurs.lv/%C5%A1ung%C4%ABts
102. Tēzaurs.lv, šķirklis “tirkīzs”: tezaurs.lv/tirk%C4%ABzs
103. Tēzaurs.lv, šķirklis “turmalīns”: tezaurs.lv/turmal%C4%ABns
104. Tēzaurs.lv, šķirklis “vizla”: tezaurs.lv/vizla
105. Tēzaurs.lv, šķirklis “muskovīts”: tezaurs.lv/muskov%C4%ABts
106. Tēzaurs.lv, šķirklis “biotīts”: tezaurs.lv/biot%C4%ABts
107. Mindat.org, “Lepidolite”: www.mindat.org/min-2380.html
108. Tēzaurs.lv, šķirklis “žadeīts”: tezaurs.lv/%C5%BEade%C4%ABts
109. Mindat.org, “Onyx”: www.mindat.org/min-2999.html
110. Mindat.org, “Opal”: www.mindat.org/min-3004.html
111. Mindat.org, “Selenite”: www.mindat.org/min-5527.html