Selenīta vārds nozīmē "mēness akmens".
Nosaukums cēlies no grieķu "selēnītēs lithos", burtiski "mēness akmens", jo caurspīdīgajiem kristāliem ir maigs, mēnessgaismai līdzīgs mirdzums. Neraugoties uz līdzīgo vārdu, selenīts nesatur ķīmisko elementu selēnu. Kopš 15. gadsimta ar šo vārdu apzīmē caurspīdīgo ģipša paveidu.
Meksikas Kristālu alā aug pasaulē lielākie selenīta kristāli.
Naikas raktuvēs Meksikā aptuveni 300 metru dziļumā 2000. gadā kalnrači atklāja alu ar milzu selenīta kristāliem, no kuriem lielākais ir ap 11 līdz 12 metriem garš. Pētnieki lēš, ka tik lieli kristāli auga vairākus simtus tūkstošu gadu. Alā gaiss sasniedz ap 58 °C un mitrums ir 90 līdz 99 %, un kopš 2015. gada ala atkal ir applūdusi un nav pieejama.
Senajā Romā caurspīdīgu ģipsi izmantoja logu stikla vietā.
Romieši caurspīdīgo ģipsi sauca par "lapis specularis" un šķēla to plānās plāksnēs logiem. Plīnijs Vecākais rakstīja, ka labākās raktuves atrodas ap Segobrigas pilsētu mūsdienu Spānijā. Raktuvju tīkls tur stiepjas desmitiem kilometru, un rūpniecība uzplauka 1. un 2. gadsimtā.