Fluorīts ir akmens, ko tradicionāli saista ar mentālu kārtību un skaidrību un mentālu mieru.
Mīksts akmens: to var saskrāpēt stikls un tērauds. Glabājiet atsevišķi un tīriet ar mīkstu drāniņu.
Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
Izvairieties: ilgstoša tieša saule, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.
Piezīme. Fluorīts ir mīksts un var izbalēt; nelieciet ūdenī uz ilgu laiku.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: salvijas vai palo santo dūmi, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Fluorīts tradicionāli saistīts ar trešās acs čakras un sirds čakras enerģiju un mentālu mieru.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā fluorītu bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē mentālu mieru un iekšēju līdzsvaru.
Gaisa elements tradicionāli piešķir šim akmenim mentālu mieru un līdzsvarotu raksturu.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Nosaukums cēlies no latīņu "fluere", plūst, jo metalurģijā fluorītu izmantoja kā kušņu, kas atvieglo rūdas kausēšanu. 1852. gadā fiziķis Džordžs Gabriels Stokss parādību, kad viela UV gaismā spīd, nosauca par fluorescenci tieši fluorīta vārdā. No minerāla nosaukuma cēlies arī ķīmiskā elementa fluora vārds.
Violeti zilās un dzeltenās joslās rotātais fluorīts "Blue John" sastopams tikai netālu no Kāsltonas ciema Derbišīrā, Anglijā. Pirmā zināmā atsauce uz to ir no 1766. gada, un 18. gadsimtā no tā darināja vāzes un kamīnu paneļus, piemēram, Kedlstonas pilī. Mūsdienās iegūst tikai ap pustonnu gadā.
Plīnijs Vecākais aprakstīja violeti baltā raibuma akmeni, no kura darināja dārgus traukus, ko saista ar fluorītu. Britu muzejā glabātais romiešu laika Krouforda kauss ir izgatavots no fluorīta. Savukārt stāsts, ka romieši ieguvuši "Blue John" Anglijā, pēc pētnieku domām nav pierādīts.
Īsi noslaucīt ar mitru drāniņu var, bet mērcēt ūdenī nav ieteicams. Fluorīts nedaudz šķīst ūdenī, ir mīksts (4 pēc Mosa skalas) un ar izteiktu šķelšanos, tāpēc to labāk tīrīt sausā veidā.
Daudzi fluorīta paraugi UV gaismā fluorescē piemaisījumu dēļ, un pati parādība nosaukta fluorīta vārdā. Tomēr ne visi paraugi spīd vienādi, tāpēc UV gaisma nav drošs veids, kā fluorītu atpazīt.
Tīrs fluorīts ir bezkrāsains, bet piemaisījumi rada violetus, zaļus, zilus, dzeltenus un rozā toņus. Tāpēc fluorītu mēdz dēvēt par krāsaināko minerālu pasaulē.
Fluorītam ir četri perfektas šķelšanās virzieni, tāpēc sitienā tas var sašķelties astoņskaldņa formas gabalos. Tā cietība ir 4 pēc Mosa skalas, tāpēc to arī viegli saskrāpēt.
Lielākā fluorīta ražotāja pasaulē ir Ķīna, tai seko Meksika un Mongolija.
Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstošu tiešu sauli labāk nē. Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
4 pēc Mosa skalas. Mīksts akmens: to var saskrāpēt stikls un tērauds. Glabājiet atsevišķi un tīriet ar mīkstu drāniņu.
Kalnu kristāls
Selenīts
Rozā kvarcs
Melnais turmalīns