Fluorīts devis vārdu fluorescencei un ķīmiskajam elementam fluoram.
Nosaukums cēlies no latīņu "fluere", plūst, jo metalurģijā fluorītu izmantoja kā kušņu, kas atvieglo rūdas kausēšanu. 1852. gadā fiziķis Džordžs Gabriels Stokss parādību, kad viela UV gaismā spīd, nosauca par fluorescenci tieši fluorīta vārdā. No minerāla nosaukuma cēlies arī ķīmiskā elementa fluora vārds.
Anglijas "Blue John" ir fluorīts, ko atrod tikai vienā vietā pasaulē.
Violeti zilās un dzeltenās joslās rotātais fluorīts "Blue John" sastopams tikai netālu no Kāsltonas ciema Derbišīrā, Anglijā. Pirmā zināmā atsauce uz to ir no 1766. gada, un 18. gadsimtā no tā darināja vāzes un kamīnu paneļus, piemēram, Kedlstonas pilī. Mūsdienās iegūst tikai ap pustonnu gadā.
Senie romieši augstu vērtēja traukus no fluorīta.
Plīnijs Vecākais aprakstīja violeti baltā raibuma akmeni, no kura darināja dārgus traukus, ko saista ar fluorītu. Britu muzejā glabātais romiešu laika Krouforda kauss ir izgatavots no fluorīta. Savukārt stāsts, ka romieši ieguvuši "Blue John" Anglijā, pēc pētnieku domām nav pierādīts.