Hematīta nosaukums cēlies no grieķu vārda, kas saistīts ar asinīm.
Grieķu vārds haimatitis nozīmē asinssarkans, un nosaukums norāda uz minerāla pulvera krāsu. Lai gan hematīts var būt melns, sudrabpelēks vai sarkanbrūns, visi tā paraugi atstāj sarkanīgu svītru.
Cilvēki hematītu kā krāsvielu izmantojuši vismaz 40 000 gadu.
Jau vismaz pirms 40 000 gadu cilvēki hematītu sasmalcināja smalkā pulverī un gatavoja no tā krāsas. Ar šādu sarkano pigmentu veidoti aizvēsturiski klinšu zīmējumi, un pigmentiem īpaši izmanto tīro nierveida hematītu jeb nierrūdu.
Hematīts ir pasaulē svarīgākā dzelzsrūda.
Magnetītā dzelzs ir vairāk, taču hematīts ir izplatītāks, tāpēc tieši tas ir galvenā dzelzs ieguves rūda. Metāliski spīdīgo paveidu sauc par spekulāro jeb vizlaino hematītu, un arī tas atstāj sarkanīgu svītru.
Uz Marsa atrastās „mellenes” lielākoties sastāv no hematīta.
2004. gadā NASA Marsa visurgājējs Opportunity Meridiani līdzenumā atrada sīkas lodītes, ko iesauca par mellenēm, lai gan tās ir skrotis lieluma un vairāk pelēkas nekā zilas. Analīze parādīja, ka galvenais dzelzi saturošais minerāls tajās ir hematīts. Uz Zemes pelēkais hematīts parasti veidojas šķidra ūdens klātbūtnē, tāpēc atradums kļuva par svarīgu liecību par ūdeni Marsa pagātnē.