Lazurīts (lapis lazuli) ir iezis, ko tradicionāli saista ar patiesumu, gudrību un dziļumu.
Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
Izvairieties: ilgstoša tieša saule, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.
Piezīme. Porains materiāls; ilgstošs ūdens un ķīmija nav ieteicami.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: salvijas vai palo santo dūmi, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Lazurīts tradicionāli saistīts ar trešās acs čakras un kakla čakras enerģiju un dziļumu.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā lazurītu bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē dziļumu un iekšēju līdzsvaru.
Gaisa elements tradicionāli piešķir šim akmenim dziļumu un līdzsvarotu raksturu.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Sar-i Sangas raktuvēs Badahšānā, Afganistānas ziemeļaustrumos, lapis lazuli ieguva jau 7. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. GIA šīs Baktrijas reģiona raktuves sauc par vecākajiem zināmajiem komerciālajiem dārgakmeņu avotiem pasaulē, un tās darbojas joprojām. Nosaukums cēlies no persiešu vārda "lāžvard", no kura daudzās valodās radies arī vārds zilajai krāsai.
Senajā Ēģiptē lapis lazuli augstu vērtēja, un ar to inkrustēta faraona Tutanhamona (1341 līdz 1323 p. m. ē.) bēru maska. Vēl agrāk šumeru valdnieku kapenēs Urā atrasts duncis ar lazurīta rokturi un inkrustēti trauki. Akmeni augstu vērtēja arī Ķīnā, Grieķijā un Romā.
No samalta lapis lazuli gatavoja pigmentu ultramarīnu, kura nosaukums nozīmē "aiz jūras", jo to veda no Āzijas pa jūru. Augstākās kvalitātes ultramarīns renesanses laikā bija tikpat vērtīgs kā zelts, un to taupīja Jaunavas Marijas tērpiem. Vermērs to izmantoja gleznā "Meitene ar pērļu auskaru" turbāna zilajam tonim.
1824. gadā Francijas rūpniecības veicināšanas biedrība izsludināja 6000 franku balvu tam, kurš radīs mākslīgu ultramarīnu. 1826. gadā procesu izstrādāja Žans Batists Gimē, bet 1828. gadā savu metodi publicēja Kristians Gmelins. Pēc tam zilā krāsa kļuva daudzkārt lētāka.
GIA iesaka lapis lazuli tīrīt siltā ziepjūdenī, bet to nevajag mērcēt ilgstoši, jo akmens var būt porains vai apstrādāts ar vasku vai krāsvielu. Pēc mazgāšanas to uzreiz nosusiniet.
GIA norāda, ka krāsviela no dažiem lapis lazuli var noiet, ja nemanāmā vietā paberzē ar acetonu vai denaturētu spirtu. Tirgū lazurītu mēdz atdarināt arī ar krāsotu jašmu vai howlītu un ar sodalītu.
Zeltainie punktiņi parasti ir pirīts. Baltās dzīslas un plankumi visbiežāk ir kalcīts.
Mineraloģiski lazurīts ir zilais minerāls, bet lapis lazuli ir iezis, kas sastāv galvenokārt no lazurīta ar pirīta, diopsīda un kalcīta piejaukumu. Ikdienā un mūsu veikalā abus nosaukumus lieto vienam un tam pašam akmenim.
Vēsturiski slavenākās un joprojām nozīmīgās raktuves ir Badahšānā, Afganistānā. Lapis lazuli iegūst arī Andu kalnos pie Ovalles Čīlē un Sibīrijā uz rietumiem no Baikāla ezera.
Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstošu tiešu sauli labāk nē. Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
5-5.5 pēc Mosa skalas. Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Kalnu kristāls
Selenīts
Rozā kvarcs
Melnais turmalīns
