Afganistānas raktuvēs lazurītu iegūst jau vairāk nekā 6000 gadu.
Sar-i Sangas raktuvēs Badahšānā, Afganistānas ziemeļaustrumos, lapis lazuli ieguva jau 7. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. GIA šīs Baktrijas reģiona raktuves sauc par vecākajiem zināmajiem komerciālajiem dārgakmeņu avotiem pasaulē, un tās darbojas joprojām. Nosaukums cēlies no persiešu vārda "lāžvard", no kura daudzās valodās radies arī vārds zilajai krāsai.
Lazurīts rotā Tutanhamona bēru masku.
Senajā Ēģiptē lapis lazuli augstu vērtēja, un ar to inkrustēta faraona Tutanhamona (1341 līdz 1323 p. m. ē.) bēru maska. Vēl agrāk šumeru valdnieku kapenēs Urā atrasts duncis ar lazurīta rokturi un inkrustēti trauki. Akmeni augstu vērtēja arī Ķīnā, Grieķijā un Romā.
Ultramarīns renesanses laikā maksāja tikpat, cik zelts.
No samalta lapis lazuli gatavoja pigmentu ultramarīnu, kura nosaukums nozīmē "aiz jūras", jo to veda no Āzijas pa jūru. Augstākās kvalitātes ultramarīns renesanses laikā bija tikpat vērtīgs kā zelts, un to taupīja Jaunavas Marijas tērpiem. Vermērs to izmantoja gleznā "Meitene ar pērļu auskaru" turbāna zilajam tonim.
Par mākslīgā ultramarīna izgudrošanu Francijā izsludināja balvu.
1824. gadā Francijas rūpniecības veicināšanas biedrība izsludināja 6000 franku balvu tam, kurš radīs mākslīgu ultramarīnu. 1826. gadā procesu izstrādāja Žans Batists Gimē, bet 1828. gadā savu metodi publicēja Kristians Gmelins. Pēc tam zilā krāsa kļuva daudzkārt lētāka.