Ahāts nosaukts pēc upes Sicīlijā.
Sengrieķu zinātnieks Teofrasts un romietis Plīnijs Vecākais rakstīja, ka akmens nosaukts Ahates upes vārdā Sicīlijā, kur to atrada. Valodnieki gan pieļauj, ka tieši upe varētu būt nosaukta akmens vārdā. Ahāts ir halcedona, mikrokristāliska kvarca, paveids ar raksturīgām joslām.
Sīks ahāts no Pilosas ir izcils bronzas laikmeta mākslas darbs.
Grifa karotāja kapā pie Nestora pils Pilosā, Grieķijā, atrada ap 3,5 cm lielu ahāta zīmogakmeni no aptuveni 1450. gada p. m. ē. Tajā iegravēta divu karotāju cīņa ar tik smalkām detaļām, ka tās grūti saskatīt bez palielinājuma. Pētnieki to sauc par labāko Egejas bronzas laikmeta glīptikas darbu, kāds jebkad atrasts.
Vācijas Idara-Oberšteina ir sens ahāta apstrādes centrs.
Idarā-Oberšteinā ahātu plašā mērogā apstrādāja jau ap 1375. gadu. 19. gadsimta sākumā šeit izstrādāja ahāta krāsošanas paņēmienus, ar kuriem bālus akmeņus padara spilgtus. Mūsdienās krāsoti Brazīlijas ahāti ir ļoti izplatīti visā pasaules tirgū.
Ahāts aug vulkānisko iežu gāzes burbuļos.
Lielākā daļa ahātu veidojas kā mezgli vulkāniskajos iežos, kur bijušos gāzes burbuļus aizpilda silīcija dioksīdu saturošs ūdens. Silīcija dioksīds slāni pēc slāņa nogulsnējas, un tā rodas raksturīgās joslas. Ahāts ir daudz cietāks par apkārtējiem iežiem, tāpēc pēc apkārtējo iežu sairšanas to bieži atrod upju grants un pludmalēs.