Tīģeracs ir kvarcs, kas veidojies zilganu krokidolīta šķiedru vietā.
Krokidolīts ir šķiedrains azbesta minerāls, un kvarcs to pakāpeniski aizstāj, saglabājot šķiedraino uzbūvi. Dzelzs, kas šajā procesā izšķīst, iekrāso kvarcu zeltaini brūnos toņos, bet, ja aizstāšana nav pabeigta, rodas zilganpelēkais vanagacs.
2003. gadā zinātnieki piedāvāja jaunu skaidrojumu tīģeraca izcelsmei.
Pīters Hīnijs un Donalds Fišers žurnālā Geology rakstīja, ka kvarcs krokidolītu nav pilnībā aizstājis: tīģeracs veidojies, plaisām atkārtoti atveroties un aizpildoties ar kvarcu, bet šķiedras palikušas ieslēgtas kvarcā. Šis skaidrojums izraisīja zinātnisku diskusiju, un žurnālā vēlāk publicēti komentāri un autoru atbilde.
Galvenā tīģeraca atradne ir Dienvidāfrikas Ziemeļkapas provincē.
Klasiskie paraugi nāk no Oranžās upes augšteces Grikvalendas rietumos, un šo atradņu apjoms padara tīģeraci par pieejamu akmeni. Mazāk nozīmīgas atradnes ir Namībijā, Austrālijā, Indijā un Taizemē.
Tīģera dzelzs un Marra Mamba ir tīģeraca radinieki no Dienvidāfrikas un Austrālijas.
Tīģeracs mēdz veidoties kopā ar hematītu vai limonītu, un šādu svītrainu materiālu sauc par tīģera dzelzi; to iegūst galvenokārt Dienvidāfrikā un Rietumaustrālijā. Marra Mamba ir spilgti daudzkrāsains tīģeracs no Hamerslija grēdas Rietumaustrālijā.