Rubīns ir akmens, ko tradicionāli saista ar dzīvesspēku un drosmi un siltu spēku.
Ciets akmens: tas skrāpē stiklu un ikdienā ir izturīgs. Tomēr sargājiet no triecieniem.
Īsa skalošana ar remdenu ūdeni, pēc tam noslaucīt sausu.
Var turēt gaišā vietā.
Izvairieties: ilgstošs karstums, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.
Piezīme. Neapstrādāts un karsēts rubīns ir ļoti izturīgs (cietība 9). Ar stiklu pildītus, dobumos pildītus vai krāsotus rubīnus tīra tikai ar mitru drānu, bez ultraskaņas, tvaika un skābēm.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: īsa skalošana tekošā ūdenī, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Rubīns tradicionāli saistīts ar saknes čakra un sirds čakra enerģiju un siltu spēku.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā rubīns bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē siltu spēku un iekšēju līdzsvaru.
Uguns elements tradicionāli piešķir šim akmenim siltu spēku un līdzsvarotu raksturu.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Latīņu vārds ruber nozīmē sarkans, un no tā cēlies rubīna nosaukums. Senajā sanskritā rubīnu sauca par ratnaraj jeb dārgakmeņu karali, un senajā Indijā to augstu vērtēja tā retuma un cietības dēļ, jo cietībā to pārspēj tikai dimants.
GIA norāda, ka Birma ir rubīnu avots vismaz kopš 600. gada, un Mogokas apgabals vairāk nekā 500 gadus dod vienus no visvairāk kārotajiem rubīniem. Birmas karotāji rubīnu uzskatīja par neuzvaramības talismanu kaujā, bet visaugstāk vērtēto toni joprojām dēvē par baloža asiņu sarkano.
Šis aptuveni 170 karātu akmens rotā Imperiālā valsts kroņa priekšējo krustu un ir apskatāms Londonas Tauerā. Tradīcija vēsta, ka 1367. gadā to ieguvis Edvards, Melnais princis, un, tā kā sarkano spineli gadsimtiem jauca ar rubīnu, vairāki slaveni vēsturiski rubīni patiesībā ir spineļi.
Šis 23,1 karātu rubīns tika atrasts Mjanmas Mogokas apgabalā 20. gadsimta 30. gados. 2004. gadā doktors Pīters Baks to dāvināja Smitsona institūtam par godu sievai Karmenai Lūsijai Bakai, un tagad to var apskatīt Nacionālajā dabas vēstures muzejā Vašingtonā.
Sintētisku rubīnu ražo kopš 1902. gada, kad Ogists Vernejs paziņoja par liesmas kausēšanas metodi. Šādiem akmeņiem palielinājumā bieži redzamas izliektas augšanas joslas, bet dabīgajam korundam zonas ir leņķiskas; mūsdienu sintētika var būt ļoti pārliecinoša, tāpēc drošu atbildi dod gemoloģiskā laboratorija.
Jā, ļoti bieži: rubīnus karsē, lai noņemtu violeto nokrāsu un iegūtu tīrāku sarkano. Sastopami arī rubīni ar svina stikla pildījumu plaisās, kam vajag daudz saudzīgāku kopšanu, tāpēc pirms pirkuma vienmēr jautājiet, vai un kā akmens apstrādāts.
Jā, silts ūdens ar ziepēm vienmēr ir drošs, un neapstrādāti vai karsēti rubīni ir ļoti izturīgi. Rubīnus ar plaisu vai dobumu pildījumu un krāsotus rubīnus tīra tikai ar mitru drāniņu, jo tos var sabojāt pat citronu sula.
Nē, korunds parastos valkāšanas apstākļos ir izturīgs pret gaismu, karstumu un parastām ķimikālijām. Uzmanība vajadzīga rubīniem ar svina stikla pildījumu, jo stikls var bojāties no spēcīga karstuma un ķimikālijām, piemēram, rotu labošanas laikā.
Abi ir viens minerāls, korunds, kura cietība ir 9 pēc Mosa skalas. Sarkano korundu sauc par rubīnu, un krāsu rada hroma piemaisījums: jo vairāk hroma, jo spēcīgāks sarkanais tonis.
Rubīnu cena svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem ASV dolāru par karātu, un rekordcenas pārsniegušas 1 000 000 dolāru par karātu. Cenu ļoti ietekmē krāsa, tīrība un izmērs.
Jā. Īsa skalošana ar remdenu ūdeni ir droša. Pēc tam noslaukiet ar mīkstu drāniņu un ļaujiet nožūt.
Jā, saules gaisma tam nekaitē.
Kalnu kristāls
Selenīts
Rozā kvarcs
Melnais turmalīns
