Karneola nosaukums, visticamāk, cēlies no grimoņa ogas, nevis no vārda „miesa”.
Vecākā vārda forma „kornelians” cēlusies no viduslaiku latīņu corneolus, kas atvasināts no latīņu cornum, vīrišķā grimoņa jeb kizila (Cornus mas) sarkanās ogas. Vēlāk rakstību ietekmēja latīņu carnem, „miesa”, akmens krāsas dēļ, un tā radās forma „karneols”.
Grieķi un romieši karneolu iecienīja gredzeniem un zīmogiem.
Encyclopaedia Britannica norāda, ka karneols bija augstu vērtēts grieķu un romiešu gredzenos un zīmogos. Daudzi senie grebumi (intaljo) savu pulējumu saglabājuši labāk nekā daudzi cietāki akmeņi.
Senajā Ēģiptē karneola sarkanajai krāsai bija divējāda nozīme.
Ēģiptieši sarkano krāsu saistīja gan ar asinīm un līdz ar to ar enerģiju un spēku, gan ar tuksnesi un haosa dievu Setu, un sarkanais bija arī saules spēka simbols. Vidējās valsts rotās karneola sarkanais bieži apvienots ar tirkīza zilganzaļo un lazurīta tumši zilo toni.
Indas ielejas kodinātās karneola pērles nonāca līdz Ūras karaliskajiem kapiem.
Harapas civilizācijas meistari Indas ielejā izstrādāja paņēmienu, kā karneola pērlēs ar sārmu iekodināt baltus rakstus. Šādas pērles atrastas Ūras karaliskajos kapos Mezopotāmijā, kas datēti aptuveni ar 2600. līdz 2500. gadu p.m.ē. Pētnieki tās uzskata par svarīgu liecību senajai tirdzniecībai starp Indas ieleju, Mezopotāmiju un Ēģipti.