Šungīts
Oglekļa bagāts mineraloīds

Šungīts

Shungite

Šungīts ir akmens, ko tradicionāli saista ar spēcīgu zemējumu un stabilitāti.

Cietība 3.5-4 Sargāt no ūdens Saule nekaitē Uguns Zeme

Eksponāta etiķete

Nosaukums
Šungīts · Shungite
Veids
Mineraloīds
Minerālu grupa
Oglekļa bagāts mineraloīds
Cietība
3.5-4 pēc Mosa skalas
Krāsa
Melns, matēts vai viegli spīdīgs
Galvenā atradne
Krievija
Atradnes
Krievija
Planēta
Saturns (tradīcija)

Mosa cietības skala

3.5-4no 10

Mīksts akmens: to var saskrāpēt stikls un tērauds. Glabājiet atsevišķi un tīriet ar mīkstu drāniņu.

Kopšana

Ūdens

Sargāt no ūdens

Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.

Saule

Saule nekaitē

Var turēt gaišā vietā.

Glabāšana

Mīksts, viegli saskrāpēt

Izvairieties: ilgstošs karstums, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.

Piezīme. Var atstāt tumšu nospiedumu; glabāt atsevišķi no gaišiem audumiem.

Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: salvijas vai palo santo dūmi, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.

No ģeoloģijas līdz Jūsu plauktam

  • Kā veidojas. Šungīts ir ar oglekli bagāts, apmēram 2 miljardus gadu vecs prekembrija iezis jeb mineraloīds Karēlijā, galvenokārt Oņegas ezera apkaimē (Zažoginas atradne). Tas ir organiskas izcelsmes: naftai līdzīgas vielas migrēja iežos un metamorfismā pārvērtās cietā bitumenā ar amorfu oglekli.
  • No kurienes krāsa. Melno krāsu un spīdumu nosaka amorfais ogleklis, kurā ir arī niecīgs daudzums grafēna un fullerēnu. Pēc spīduma izšķir spožo, pusspožo, pusmatēto un matēto šungītu.
  • Vēsture. Nosaukts pēc Šungas ciema Karēlijā, kur 1879. gadā aprakstīja melnu vielu ar vairāk nekā 98 % oglekļa. Kā pigmentu to izmanto kopš 18. gadsimta vidus.
  • Kā atpazīt īstu.
    • Augstā oglekļa satura dēļ šungīts vada elektrību, bet krāsots vai pārklāts akmens parasti nevada.
    • Ar augstu oglekļa saturu tas ir neparasti viegls: blīvums ap 1,8 līdz 2,0 g/cm³.
  • Apstrāde un imitācijas. Tirgū nonāk iezis ar ļoti atšķirīgu oglekļa saturu, no dažiem procentiem līdz gandrīz 98 %, un daļā šungīta rotaslietu un priekšmetu oglekļa ir daudz mazāk, nekā reklamēts.
  • Kā izvēlēties. Šungīta vērtību galvenokārt nosaka oglekļa saturs un spīdums. Spožie paveidi ar augstu oglekļa saturu ir retāki un dārgāki, bet matētais iezis ir izplatīts.
  • Tradicionālā nozīme

    Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.

    Čakras

    Saknes čakra

    Šungīts tradicionāli saistīts ar saknes čakra enerģiju un stabilitāti.

    Zodiaka zīmes

    ♏︎Skorpions♑︎Mežāzis♋︎Vēzis

    Tradicionālajā kristālu astroloģijā šungīts bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē stabilitāti un iekšēju līdzsvaru.

    Stihija

    UgunsZeme

    Zeme elements tradicionāli piešķir šim akmenim stabilitāti un līdzsvarotu raksturu.

  • Galvenā simbolika: spēcīgu zemējumu
  • Tradicionāli saistīts ar spēcīgu zemējumu un apzinātāku iekšējo darbu
  • Tradicionāli saista ar stabilitāti un iekšēju mieru
  • Kristālu kopienā šungītu tradicionāli saista ar zemes enerģiju un stabilitāti, un daudzi šungīta piramīdas vai plāksnes novieto uz darba galda vai pie datora. Tradicionāli tā tumšo krāsu uzskata par pamatīguma simbolu.
  • Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.

    Stāsti un leģendas

    Šungīts nosaukts Karēlijas ciema Šungas vārdā.

    Šungītu pirmo reizi aprakstīja no atradnes pie Šungas ciema Karēlijā, Krievijā, netālu no Oņegas ezera. Tas ir melns, spīdīgs vai matēts materiāls ar ļoti augstu oglekļa saturu.

    Šungīts ir aptuveni 2 miljardus gadu vecs.

    Šungīts atrodas paleoproterozoja metamorfizētu nogulumiežu un vulkānisko iežu slāņos, kuru vecums ir ap 2 miljardiem gadu. Zinātniski šungītu klasificē kā mineraloīdu, nevis minerālu.

    Šungītu kopš 18. gadsimta izmanto kā krāsas pigmentu.

    Kopš 18. gadsimta vidus šungītu izmanto kā melnu krāsas pigmentu. 20. gadsimta 70. gados no tā sāka ražot šungizītu, vieglu siltumizolācijas pildvielu būvniecībai.

    Šungītā atrasti fullerēni, taču ļoti mazā daudzumā.

    Fullerēni ir īpašas, lodveida oglekļa molekulas, un šungītā tie konstatēti aptuveni 1 līdz 10 miljonās daļas koncentrācijā. Pētījumi rāda, ka šungīts ar fullerēniem nav bagātāks par citiem oglekli saturošiem iežiem. Šungītā atrasts arī neliels daudzums grafēna.

    Interesanti fakti

    • Šungīts ir oglekli saturošs iežu materiāls, kas pazīstams galvenokārt no Karēlijas reģiona.
    • Ne visi šungīta veidi ir vienādi, oglekļa saturs dažādos paraugos būtiski atšķiras.
    • Pulētu šungītu parasti tīra saudzīgi, jo tas var smērēt vai atstāt tumšu nosēdumu.

    Kā to izmantot

    • Nēsājiet ikdienā, ja vēlaties vairāk stabilitāti
    • Turiet tuvumā meditācijās vai klusuma brīžos
    • Novietojiet darba vai atpūtas zonā
    • Izvēlieties kā dāvanu ar simbolisku nozīmi

    Der kopā ar

    Biežākie jautājumi

    Kur iegūst šungītu?

    Šungīts ir pazīstams galvenokārt no Karēlijas, Krievijas ziemeļrietumos, Oņegas ezera apkārtnes. Nosaukums cēlies no Šungas ciema, kur to pirmo reizi aprakstīja.

    Vai šungīts ir minerāls?

    Zinātniski šungīts ir mineraloīds, nevis minerāls. Pēc spīduma to iedala spīdīgajā, pusspīdīgajā, pusmatētajā un matētajā paveidā.

    Vai šungītā ir fullerēni?

    Jā, bet ļoti mazā daudzumā, aptuveni 1 līdz 10 miljonās daļas. Šajā ziņā šungīts neatšķiras no citiem oglekli saturošiem iežiem.

    Vai šungītu drīkst likt dzeramajā ūdenī?

    Nav ieteicams. Šungīts var saturēt smago metālu piemaisījumus, piemēram, svinu un kadmiju, tāpēc kā dekoratīvu akmeni to labāk nelikt dzeramajā ūdenī.

    Vai šungīts ir drošs ūdenī?

    Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.

    Vai šungīts drīkst atrasties saulē?

    Jā, saules gaisma tam nekaitē.

    Cik ciets ir šungīts?

    3.5-4 pēc Mosa skalas. Mīksts akmens: to var saskrāpēt stikls un tērauds. Glabājiet atsevišķi un tīriet ar mīkstu drāniņu.

    Kur iegūst šungīts?

    Galvenā atradne ir Krievija.

    Šungīts mūsu veikalā

    Avoti. Mineraloģiskie dati: GIA Gem Encyclopedia, Mindat, Encyclopaedia Britannica (frequencies.lv kristālu datubāze v2).
    Padziļinātā informācija: en.wikipedia.org, cyberleninka.ru, nanojournal.ifmo.ru.
    Grozs
    Scroll to Top