Rets dzeltens dabīgs stikls no Sahāras, ko tradicionāli saista ar gribasspēku un pārmaiņām.
Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Īsa skalošana ar remdenu ūdeni, pēc tam noslaucīt sausu.
Var turēt gaišā vietā.
Izvairieties: kritieni uz cietas virsmas, krasas temperatūras maiņas, abrazīvi tīrīšanas līdzekļi.
Piezīme. Kā jebkurš stikls, tas var atšķelties vai saplaisāt triecienā; neapstrādātiem gabaliem var būt asas malas.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: īsa skalošana remdenā ūdenī, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Lībijas tuksneša stiklu kristālu tradīcijās visbiežāk saista ar saules pinuma čakru, kā arī ar sakrālo un trešās acs čakru. To uzskata par gribasspēka, pašapziņas un pārmaiņu simbolu.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā Lībijas tuksneša stiklu saista ar Lauvu un Svariem. Lauvam tas simbolizē saulainu pašapziņu, Svariem skaidrību lēmumu pieņemšanā.
Uguns stihija tradicionāli simbolizē spēku un pārvērtības. Lībijas tuksneša stikla gadījumā tā atgādina arī par milzīgo karstumu, kurā šis stikls radās.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Hovards Kārters 1922. gadā Tutanhamona kapenēs atrada krūšu rotu, kuras centrā ir dzeltenzaļš, caurspīdīgs skarabejs. Līdz 1998. gadam akmeni uzskatīja par halcedonu, līdz noskaidroja, ka tas izgriezts no dabiskā Lībijas tuksneša stikla.
Ēģiptes Tuksneša izpētes ekspedīcija Patrika Kleitona vadībā stikla gabalus atrada 1932. gada 29. decembrī kāpu joslā pie Ēģiptes un Lībijas robežas. Daži gabali bija cilvēka galvas lielumā, un lielākais svēra vairāk nekā 7 kilogramus. Kleitons kopā ar Britu muzeja mineralogu L. Dž. Spenseru pirmo zinātnisko aprakstu publicēja žurnālā Mineralogical Magazine 1934. gadā.
Arheologi tuksnesī atraduši no šī stikla atšķeltas asas šķembas, ko aizvēsturiskie cilvēki izmantoja griešanai, un tās saista ar aterijas akmens laikmeta kultūru. 1971. gadā atrasts arī liels stikla bluķis ar sitienu pēdām, tāpēc pētnieki pieļauj, ka to lietoja kā sitamo rīku.
Stikls radās aptuveni pirms 29 miljoniem gadu, kad gandrīz tīras kvarca smiltis izkusa temperatūrā virs 1650 °C. Kērtinas universitātes pētnieki 2019. gadā stiklā atrada cirkona graudus, kas reiz bijuši reidīts, minerāls, kas veidojas tikai meteorīta trieciena milzīgajā spiedienā. Tas liecina par meteorīta triecienu, nevis tikai sprādzienu atmosfērā, lai gan pats krāteris vēl nav atrasts.
Nē. Par moldavītu sauc tikai stiklu, kas radās Nērdlingenes Rīsa meteorīta triecienā Vācijā aptuveni pirms 15 miljoniem gadu, bet Lībijas tuksneša stikls ir Āfrikas trieciena stikls un parasti ir gaišāks, dzeltenīgi zaļgans. Nosaukums „Āfrikas moldavīts” ir maldinošs.
Pēc pašreizējiem pētījumiem tas radās meteorīta triecienā, kas izkausēja gandrīz tīras kvarca smiltis, un kausējums ātri atdzisa par stiklu. 2019. gadā stiklā atrastas reidīta pēdas, kas veidojas tikai trieciena spiedienā, taču trieciena krāteris vēl nav atrasts.
Aptuveni 29 miljonus gadu.
Ēģiptes Rietumu tuksnesī, Lielās Smilšu jūras kāpu joslā pie Lībijas robežas, kur stikla gabali izkaisīti vairāku tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Lai gan nosaukumā ir Lībija, galvenā atradne atrodas Ēģiptes pusē.
Īsts stikls ir gaiši dzeltens vai zaļgans un sastāv gandrīz no 98 % silīcija dioksīda; tajā bieži redzami gāzes burbulīši, plūsmas struktūra, tumšas svītras un sīki balti kristobalīta lodveida ieslēgumi. Drošu identifikāciju veic gemoloģijas laboratorija, jo līdzīgas krāsas var būt arī rūpnieciskam stiklam.
Jā. Īsa skalošana ar remdenu ūdeni ir droša. Pēc tam noslaukiet ar mīkstu drāniņu un ļaujiet nožūt.
Jā, saules gaisma tam nekaitē.
6-6.5 pēc Mosa skalas. Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Moldavīts
Citrīns
Saules akmens
Kalnu kristāls
