Nosaukums ametists nozīmē "neapreibis".
Vārds cēlies no sengrieķu "amethystos", ko tulko kā "neapreibis". Senajā Grieķijā un Romā ticēja, ka ametista rotas un trauki neļauj apreibt no vīna. Pazīstamā leģenda par jaunavu Ametistu un vīna dievu Bakhu klasiskajos avotos nav atrodama, to 16. gadsimtā sacerēja franču dzejnieks Remī Belo.
Kādreiz ametists bija tikpat vērtīgs kā rubīns un smaragds.
Ilgu laiku ametistu vērtēja līdzvērtīgi rubīnam, smaragdam un safīram. Kad 19. gadsimtā Brazīlijā atklāja milzīgas atradnes, akmens kļuva plaši pieejams un tā cena strauji kritās. Mūsdienās lielus ametista daudzumus iegūst Brazīlijas un Urugvajas bazalta iežu dobumos.
Ametists rotā karaliskās regālijas un bīskapu gredzenus.
Viduslaikos ametistu uzskatīja par karaliskuma simbolu, un tas ir Lielbritānijas kronēšanas regālijās. Baznīcas tradīcijā ametista gredzenus nēsāja bīskapi, un akmens ir viena no divpadsmit apustuļu emblēmām. Mūsdienās ametists ir februāra dzimšanas akmens.
Pasaulē lielākā ametista ģeode ir "Urugvajas ķeizariene".
Ģeodi 2007. gadā atrada raktuvē netālu no Artigasas pilsētas Urugvajas ziemeļos. Tā ir 3,27 metrus augsta un sver aptuveni 2,5 tonnas. Tagad ģeodi var apskatīt muzejā The Crystal Caves Atertonā, Austrālijā.