Ārpuszemes akmens, ko tradicionāli saista ar pārmaiņām un saikni ar Visumu.
Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Var turēt gaišā vietā.
Izvairieties: ūdens un mitra vide, hlors, sāļš ūdens un skābes, losjoni un kosmētika uz virsmas.
Piezīme. Dzelzs meteorīti var rūsēt. Glabājiet tos sausumā, ja iespējams, ar mitruma absorbētāju, un pēc pieskaršanās noslaukiet ar sausu drānu; ja parādās rūsa, vērsieties pie speciālista.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: mīksta, sausa drāna vai otiņa, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Meteorītu kristālu tradīcijās saista ar saknes un vainaga čakru, tas ir, ar piezemētību un saikni ar plašāko Visumu. To uzskata par pārmaiņu un kosmiskas izcelsmes simbolu.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā meteorītu saista ar Ūdensvīru, kura simbolika ietver nākotni, neparastas idejas un interesi par kosmosu.
Zemes stihija tradicionāli simbolizē stabilitāti un piezemētību. Meteorītā tā iegūst īpašu nozīmi, jo šis kosmosa akmens ir kļuvis par daļu no Zemes.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Dunci atrada faraona mūmijas ietinumos 1925. gadā. 2016. gadā pētnieki ar rentgenfluorescences analīzi noteica, ka asmenī ir aptuveni 10,8 % niķeļa un 0,58 % kobalta, un šāds sastāvs atbilst dzelzs meteorītiem. Ēģiptē dzelzs ieroči kļuva izplatīti tikai daudz vēlāk, ap 800. līdz 700. gadu pirms mūsu ēras.
Hobas meteorītu 1920. gadā atrada zemnieks, arot lauku netālu no Grotfonteinas. Tas ir dzelzs meteorīts, kas sastāv aptuveni no 84 % dzelzs un 16 % niķeļa, un tā masu lēš ap 60 līdz 66 tonnām. Namībijas valdība meteorītu un tā atradni pasludināja par nacionālo pieminekli.
Līksnas meteorīts nokrita 1820. gada 12. jūlijā Vārkavas apkārtnē, virs Kalupes ezera sadaloties vismaz trīs daļās, no kurām divas iekrita ūdenī un netika atrastas. Vēlāk meteorīti nokrita Biržos pie Jēkabpils 1863. gadā, Neretā 1864. gadā un Baldonē pie Misas 1890. gadā, un visi četri ir akmens meteorīti. Latvijas Nacionālais dabas muzejs 2025. gadā savā kolekcijā ieguva Biržu meteorīta fragmentu.
Kad dzelzs meteorīta griezumu nopulē un kodina, uz tā parādās krustotu joslu raksts no diviem dzelzs un niķeļa sakausējumiem. Tas veidojas, metālam ļoti lēni atdziestot asteroīda vai cita liela debess objekta iekšienē, tikai dažus grādus miljonā gadu, tāpēc laboratorijā to atkārtot nevar. Rakstu nosauca grāfa Aloiza fon Vidmanštetena vārdā, kurš to novēroja 1808. gadā, lai gan anglis Viljams Tomsons to aprakstīja jau 1804. gadā.
Lielākā daļa meteorītu satur metālisku dzelzi, tāpēc tie ir smagi savam izmēram un pievelk magnētu, bet akmens meteorītiem bieži ir plāna, izkususi garoza. Meteorītos nav gāzes burbulīšu un gaišu kvarca kristālu, un tie neatstāj melnu vai sarkanu svītru uz neglazētas keramikas. Drošu atbildi var dot tikai speciālists, apskatot akmeni klātienē.
Meteoroīds ir akmens kosmosā, meteors ir gaismas švīka, ko tas rada, sadegot atmosfērā, bet meteorīts ir tā daļa, kas izdzīvo ceļu caur atmosfēru un sasniedz Zemes virsmu.
Meteorīti var būt līdz 4,6 miljardiem gadu veci, tātad gandrīz tikpat veci kā Saules sistēma.
Izšķir dzelzs, akmens un dzelzs akmens meteorītus. Visbiežāk krīt akmens meteorīti, bet starp sen kritušiem atradumiem biežāk ir dzelzs meteorīti, jo tie ir smagāki un vieglāk atšķirami no Zemes akmeņiem.
Dzelzs meteorītus labāk neturēt ūdenī un mitrumā, jo mitrums, gaiss un hlorīdi, arī sāļi no sviedriem, veicina rūsēšanu. Muzeji dzelzs meteorītus glabā ļoti sausā gaisā (relatīvais mitrums 0-10 %) un neaiztiek ar kailām rokām.
Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Jā, saules gaisma tam nekaitē.
4-6.5 (Mosa skala, atkarībā no tipa) pēc Mosa skalas. Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Moldavīts
Lībijas tuksneša stikls
Hematīts
Melnais turmalīns