Meteorīts
Ārpuszemes iezis: dzelzs un niķeļa sakausējums

Meteorīts

Meteorite

Ārpuszemes akmens, ko tradicionāli saista ar pārmaiņām un saikni ar Visumu.

Cietība 4-6.5 (Mosa skala, atkarībā no tipa) Sargāt no ūdens Saule nekaitē Zeme

Eksponāta etiķete

Nosaukums
Meteorīts · Meteorite
Veids
Meteorīts
Minerālu grupa
Ārpuszemes iezis: dzelzs un niķeļa sakausējums (dzelzs meteorīti), silikātu minerāli (akmens meteorīti) vai abu maisījums (akmens dzelzs meteorīti)
Cietība
4-6.5 (Mosa skala, atkarībā no tipa) pēc Mosa skalas
Krāsa
Dzelzs meteorīti sudrabaini pelēki, pēc kodināšanas ar ģeometrisku līniju rakstu; akmens meteorīti pelēki līdz brūngani melni
Galvenā atradne
Atrod visā pasaulē
Atradnes
Namībija, Zviedrija, Argentīna, ASV, Austrālija
Planēta
Urāns (tradīcija)
Dzelzs meteorītu griezumus parasti pulē un kodina ar skābi, lai parādītu Vidmanštetena rakstu, un bieži pārklāj ar eļļu, vasku vai laku pret rūsu. Pērkot ieteicams prasīt meteorīta nosaukumu un klasifikāciju.

Mosa cietības skala

4-6.5 (Mosa skala, atkarībā no tipa)no 10

Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.

Kopšana

Ūdens

Sargāt no ūdens

Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.

Saule

Saule nekaitē

Var turēt gaišā vietā.

Glabāšana

Izturīgs ikdienā

Izvairieties: ūdens un mitra vide, hlors, sāļš ūdens un skābes, losjoni un kosmētika uz virsmas.

Piezīme. Dzelzs meteorīti var rūsēt. Glabājiet tos sausumā, ja iespējams, ar mitruma absorbētāju, un pēc pieskaršanās noslaukiet ar sausu drānu; ja parādās rūsa, vērsieties pie speciālista.

Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: mīksta, sausa drāna vai otiņa, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.

No ģeoloģijas līdz Jūsu plauktam

  • Kā veidojas. Meteorīti ir lielu asteroīdu vai planētu atlūzas, kas lielākoties nāk no asteroīdu joslas starp Marsu un Jupiteru; dzelzs meteorīti ir sabrukušu planetezimāļu kodolu daļas. Ielidojot atmosfērā, virsma uz brīdi izkūst un izveidojas kušanas garoza, bet hondrītos saglabājušās hondras, kas veidojās Saules miglājā pirms vairāk nekā 4,6 miljardiem gadu.
  • No kurienes krāsa. Svaigi nokritušam meteorītam ir melna kušanas garoza, kas laika gaitā dēd un kļūst brūngana vai rūsgana. Ar vāju slāpekļskābi kodinātā dzelzs meteorīta šķēlē redzams Vidmanštetena raksts, ko veido divi dzelzs un niķeļa sakausējumi, kamacīts un taenīts.
  • Vēsture. Sihote Aliņas meteorītu lietus Krievijas Tālajos Austrumos 1947. gada februārī ir lielākais novērotais meteorītu kritiens vēsturē. Vidmanštetena raksts nosaukts par godu grāfam Aloisam fon Beka Vidmanštetenam, kurš to aprakstīja 19. gadsimta sākumā.
  • Kā atpazīt īstu.
    • Gandrīz visi meteorīti satur dzelzi un niķeli, tāpēc tos pievelk spēcīgs magnēts; tā ir laba pirmā pārbaude, bet ne galīga.
    • Svaigam meteorītam ir plāna, melna kušanas garoza un seklas iedobes, tā sauktie regmaglipti.
    • Meteorītos nav kvarca un parasti nav gāzes burbuļu tukšumu; porains, magnētisks gabals visbiežāk ir metalurģijas izdedži.
    • Kodinātai dzelzs meteorīta šķēlei redzams Vidmanštetena raksts.
  • Apstrāde un imitācijas. Dzelzs meteorītu šķēles pulē un kodina ar vāju slāpekļskābes šķīdumu, lai atklātu Vidmanštetena rakstu. Par meteorītiem bieži uzdod metalurģijas izdedžus, magnetītu, hematītu vai bazaltu.
  • Kā izvēlēties. Izvēlieties paraugu ar zināmu, oficiāli klasificētu meteorīta nosaukumu, jo meteorītus nosauc pēc tuvākās apdzīvotās vietas vai ģeogrāfiskā objekta atradnes vietā. Kolekcionāri augstu vērtē pilnus eksemplārus ar kušanas garozu un regmagliptiem, kā arī rūpīgi kodinātas šķēles.
  • Tradicionālā nozīme

    Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.

    Čakras

    Saknes čakraVainaga čakra

    Meteorītu kristālu tradīcijās saista ar saknes un vainaga čakru, tas ir, ar piezemētību un saikni ar plašāko Visumu. To uzskata par pārmaiņu un kosmiskas izcelsmes simbolu.

    Zodiaka zīmes

    ♒︎Ūdensvīrs

    Tradicionālajā kristālu astroloģijā meteorītu saista ar Ūdensvīru, kura simbolika ietver nākotni, neparastas idejas un interesi par kosmosu.

    Stihija

    Zeme

    Zemes stihija tradicionāli simbolizē stabilitāti un piezemētību. Meteorītā tā iegūst īpašu nozīmi, jo šis kosmosa akmens ir kļuvis par daļu no Zemes.

  • Galvenā simbolika: pārmaiņu un kosmiskas saiknes simbols
  • Kristālu tradīcijās simbolizē saikni starp Zemi un Visumu
  • Tradicionāli saista ar izturību un spēju pielāgoties jauniem apstākļiem
  • Kristālu kopienā daudzi meteorītu tradicionāli uzskata par saikni ar kosmosu un zvaigznēm, jo tas ir viens no retajiem materiāliem, kas uz Zemi atnācis no Saules sistēmas tāluma. To bieži novieto meditācijas vietā vai uz rakstāmgalda kā atgādinājumu par Visuma vēsturi, un meteorīta gabaliņu mēdz dāvināt īpašos brīžos cilvēkiem, kuri aizraujas ar astronomiju.
  • Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.

    Stāsti un leģendas

    Tutanhamona dunča asmens ir kalts no meteorīta dzelzs.

    Dunci atrada faraona mūmijas ietinumos 1925. gadā. 2016. gadā pētnieki ar rentgenfluorescences analīzi noteica, ka asmenī ir aptuveni 10,8 % niķeļa un 0,58 % kobalta, un šāds sastāvs atbilst dzelzs meteorītiem. Ēģiptē dzelzs ieroči kļuva izplatīti tikai daudz vēlāk, ap 800. līdz 700. gadu pirms mūsu ēras.

    Lielākais zināmais meteorīts Hoba joprojām atrodas Namībijā, tur, kur to atrada.

    Hobas meteorītu 1920. gadā atrada zemnieks, arot lauku netālu no Grotfonteinas. Tas ir dzelzs meteorīts, kas sastāv aptuveni no 84 % dzelzs un 16 % niķeļa, un tā masu lēš ap 60 līdz 66 tonnām. Namībijas valdība meteorītu un tā atradni pasludināja par nacionālo pieminekli.

    Latvijā zināmi četri meteorītu kritieni, un vecākais ir Līksnas meteorīts 1820. gadā.

    Līksnas meteorīts nokrita 1820. gada 12. jūlijā Vārkavas apkārtnē, virs Kalupes ezera sadaloties vismaz trīs daļās, no kurām divas iekrita ūdenī un netika atrastas. Vēlāk meteorīti nokrita Biržos pie Jēkabpils 1863. gadā, Neretā 1864. gadā un Baldonē pie Misas 1890. gadā, un visi četri ir akmens meteorīti. Latvijas Nacionālais dabas muzejs 2025. gadā savā kolekcijā ieguva Biržu meteorīta fragmentu.

    Vidmanštetena raksts dzelzs meteorītos rodas miljoniem gadu ilgā atdzišanā.

    Kad dzelzs meteorīta griezumu nopulē un kodina, uz tā parādās krustotu joslu raksts no diviem dzelzs un niķeļa sakausējumiem. Tas veidojas, metālam ļoti lēni atdziestot asteroīda vai cita liela debess objekta iekšienē, tikai dažus grādus miljonā gadu, tāpēc laboratorijā to atkārtot nevar. Rakstu nosauca grāfa Aloiza fon Vidmanštetena vārdā, kurš to novēroja 1808. gadā, lai gan anglis Viljams Tomsons to aprakstīja jau 1804. gadā.

    Interesanti fakti

    • Meteorītus iedala trīs galvenajās grupās: akmens, dzelzs un akmens dzelzs meteorītos; lielākā daļa atradumu ir akmens meteorīti.
    • Dzelzs meteorītu griezumā pēc kodināšanas redzams Vidmanštetena raksts: kamacīta un taenīta joslas, kas veidojās, metālam asteroīda kodolā atdziestot aptuveni par 1 °C miljonā gadu.
    • Primitīvākie meteorīti, hondrīti, ir vairāk nekā 4,5 miljardus gadu veci, tāpēc tie ir vieni no vecākajiem iežiem, ko cilvēks var paturēt rokās.

    Kā to izmantot

    • Glabājiet sausā vitrīnā vai kastītē kā kolekcijas centrālo priekšmetu
    • Izmantojiet kā sarunas sākumu par Saules sistēmas vēsturi
    • Turiet rokā meditācijā kā piezemētības un plašuma simbolu
    • Dāviniet astronomijas cienītājam kopā ar informāciju par meteorīta nosaukumu un atradni

    Der kopā ar

    Biežākie jautājumi

    Kā atšķirt īstu meteorītu?

    Lielākā daļa meteorītu satur metālisku dzelzi, tāpēc tie ir smagi savam izmēram un pievelk magnētu, bet akmens meteorītiem bieži ir plāna, izkususi garoza. Meteorītos nav gāzes burbulīšu un gaišu kvarca kristālu, un tie neatstāj melnu vai sarkanu svītru uz neglazētas keramikas. Drošu atbildi var dot tikai speciālists, apskatot akmeni klātienē.

    Ar ko atšķiras meteors no meteorīta?

    Meteoroīds ir akmens kosmosā, meteors ir gaismas švīka, ko tas rada, sadegot atmosfērā, bet meteorīts ir tā daļa, kas izdzīvo ceļu caur atmosfēru un sasniedz Zemes virsmu.

    Cik vecs ir meteorīts?

    Meteorīti var būt līdz 4,6 miljardiem gadu veci, tātad gandrīz tikpat veci kā Saules sistēma.

    Kādi ir meteorītu veidi?

    Izšķir dzelzs, akmens un dzelzs akmens meteorītus. Visbiežāk krīt akmens meteorīti, bet starp sen kritušiem atradumiem biežāk ir dzelzs meteorīti, jo tie ir smagāki un vieglāk atšķirami no Zemes akmeņiem.

    Vai meteorītu drīkst mazgāt ūdenī?

    Dzelzs meteorītus labāk neturēt ūdenī un mitrumā, jo mitrums, gaiss un hlorīdi, arī sāļi no sviedriem, veicina rūsēšanu. Muzeji dzelzs meteorītus glabā ļoti sausā gaisā (relatīvais mitrums 0-10 %) un neaiztiek ar kailām rokām.

    Vai meteorīts ir drošs ūdenī?

    Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.

    Vai meteorīts drīkst atrasties saulē?

    Jā, saules gaisma tam nekaitē.

    Cik ciets ir meteorīts?

    4-6.5 (Mosa skala, atkarībā no tipa) pēc Mosa skalas. Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.

    Avoti. Mineraloģiskie dati: GIA Gem Encyclopedia, Mindat, Encyclopaedia Britannica (frequencies.lv kristālu datubāze v2), nhm.ac.uk, britannica.com, en.wikipedia.org, en.wikipedia.org, jewelrybyjohan.com, sagabands.com, healingcrystals.com, frequencies.lv.
    Padziļinātā informācija: geology.com, geology.com, geology.com, en.wikipedia.org.
    Grozs
    Scroll to Top