Smaragda vārds cēlies no sengrieķu vārda, kas nozīmē „zaļš dārgakmens”.
Nosaukums cēlies no sengrieķu smaragdos caur latīņu smaragdus, un tā nozīme ir „zaļš” jeb „zaļš dārgakmens”. Plīnijs Vecākais 1. gadsimtā savā „Dabas vēsturē” rakstīja, ka nekas nav zaļāks par smaragdu.
Pirmās zināmās smaragdu raktuves atradās Ēģiptē, un Kleopatra bija slavena ar savu aizraušanos ar smaragdiem.
GIA norāda, ka pirmās zināmās smaragdu raktuves bija Ēģiptē un tās darbojās vismaz no 330. gada p.m.ē. līdz pat 18. gadsimtam. Kleopatra bija pazīstama ar savu aizraušanos ar smaragdiem un izmantoja tos karaliskajās rotās.
Kolumbija ir vēsturiski lielākā smaragdu ražotāja, un spāņi Kolumbijas smaragdus izplatīja pa pasauli.
Spāņu konkistadori vairāk vērtēja zeltu un sudrabu, tāpēc Dienvidamerikas smaragdus mainīja pret dārgmetāliem, un tā smaragdi nonāca pie Eiropas un Āzijas valdniekiem. Kolumbija vēsturiski ir lielākā smaragdu ražotāja, un tās galvenās atradnes ir Muzo, Coscuez un Chivor. Kolumbijas smaragdos bieži ir trīsfāžu ieslēgumi ar sīkiem sāls kristāliem, šķidrumu un gāzes burbulīti.
Smaragdu, ko sauc par Hooker Emerald, reiz nēsāja Osmaņu sultāns.
Šo 75,47 karātu Kolumbijas smaragdu nēsāja Osmaņu sultāns Abdulhamīds II, iestrādātu jostas sprādzē. 1911. gadā to izsolē iegādājās Tiffany & Co., un 1977. gadā Dženeta Annenberga Hūkere to kā brošu uzdāvināja Smitsona institūcijai, tāpēc akmens nes viņas vārdu.