Latvijā dārgakmeņus neiegūst, taču kristāli šeit ir: dolomīta tukšumos sastopamas kalcīta drūzas, Dienvidkurzemes juras mālos ir pirīta konkrēcijas, bet Vidzemes un Kurzemes pludmalēs viļņi sakrāj sarkanvioletas granāta smiltis [1]. Latvijā izplatītāko minerālu ir aptuveni 15, bet sīku graudu veidā smiltīs un iežos sastopami vēl vairāki desmiti [1]. Kalcīts, pirīts un kvarcs mūsu veikalā gan nāk no ārzemju atradnēm, piemēram, Peru, Indijas un Brazīlijas [2].
Vai Latvijā ir dārgakmeņi
Nacionālās enciklopēdijas pārskatā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem dārgakmeņu atradņu nav. Tajā ir smilts, māls, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens un kūdra, bet kristāliskajā pamatklintājā vairāk nekā 700 m dziļumā ir dzelzsrūdas, kuras lielā dziļuma dēļ neiegūst. No materiāliem, ko lieto rotās, pārskatā minēts tikai dzintars, un arī tas pieskaitīts mazizplatītajiem resursiem [3].
Dārgakmeņu minerāli Latvijā tomēr sastopami, tikai sīkā izmērā. Laukakmeņos bieži redzami sarkanvioleti almandīna kristāli, un smiltīs atrasti arī sīki piropa graudi. Ozols piebilst, ka dzidri un caurspīdīgi granāti ir rotakmeņi [1]. Kurzemes piekrastē pie Papes un Liepājas, kā arī starp Ventspili un Ovīšiem smiltīs ir paaugstināts rutila un cirkona saturs, taču šo kliedņu izmantošanas perspektīvas ir nelielas [3]. Atrast turmalīna paraugu Latvijas laukakmenī Ozols sauc par lielu veiksmi, un visizplatītākais turmalīna paveids ir melnais šerls, ko veikalos sauc par melno turmalīnu [1]. Dzintars minerāls nav, un kāpēc to tomēr dēvē par dārgakmeni, skaidro raksts Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi.
Latvijas minerāli un ieži: kas ir zem kājām
Virs Latvijas cietā, kristāliskā pamatklintāja ir slāņota nogulumiežu sega, un pamatklintāja virsma ziemeļaustrumos ir ap 300 m, bet dienvidrietumos ap 1900 m dziļumā [4]. Kā iežus atšķirt un kur tos redzēt, rāda raksts Akmens veidi, bet atšķirību starp minerālu un iezi skaidro raksts Minerāls, iezis vai kristāls.
| Iezis vai derīgais izraktenis | Galvenais minerāls | Kur iegūst |
|---|---|---|
| Kvarca smilts | kvarcs, vairāk nekā 90 līdz 95 % | piemēram, Bāles-Bērziņu atradnē |
| Dolomīts | dolomīts | Apes, Dārzciema, Kalnciema, Iecavas un citās atradnēs |
| Perma kaļķakmens | kalcīts | Kūmu atradnē uz dienvidiem no Saldus |
| Šūnakmens | kalcīts | Pellāju-Radzīšu atradnē Vecsaules pagastā |
| Ģipšakmens | ģipsis | Salaspils atradnē |
| Smilts un grants | kvarcs, laukšpati, iežu gabali | lielākās atradnes: Cēre, Kurzeme, Lorupe, Pope IV |
Tabulas dati ir no Nacionālās enciklopēdijas un Ozola grāmatas [1, 3]. Ģipsis ir tas pats minerāls, no kura sastāv selenīts, un par to lasiet rakstā Ģipšakmens un selenīts Latvijā.
Kalcīts: drūzas dolomīta tukšumos un šūnakmens
Kalcīts ir vienīgais minerāls kaļķakmens sastāvā, un Latvijā tas sastopams vairākos veidos. Ozols min perma kaļķakmeņus Dienvidkurzemē, saldūdens kaļķiežus un šūnakmeni, ledāja atnestos silūra un ordovika kaļķakmens oļus, bieži ar fosilijām, kalcīta drūzas dolomītu tukšumos un lāseņus alās, zem tiltiem un pagrabos [1]. Viņa grāmatā kalcīta paraugs ir no Dārzciema dolomīta karjera pie Gaujienas, un kavernozos dolomītos kalcīta kristālus mēdz pavadīt ķiršsarkans hematīts [1].
Kalcīts ir mīksts, tā cietība pēc Mosa skalas ir 3. Ģeologi to atpazīst pēc romboedriskas skaldnības un pēc tā, ka atšķaidītā sālsskābē kalcīts šņāc [1, 5]. Tīrs kalcīts ir bezkrāsains vai balts, bet rozā toni dod mangāna vai kobalta piemaisījums [5], tāpēc rozā ir arī mūsu mangāna kalcīts no Peru. Caurspīdīgā kalcīta, Islandes špata, stāstu lasiet rakstā Vikingu saules akmens, bet visus paraugus atradīsiet kalcīta kategorijā.
Pirīts: muļķu zelts Latvijas mālos
Pirīts ir visizplatītākais sulfīdu minerāls, un nogulumiežos tas rodas skābekļa trūkumā, bieži līdzās trūdošām organiskām vielām [6]. Latvijā karbonātiskajos pamatiežos sastopamas nelielas pirīta drūzas, atsevišķi kristāliņi un konkrēcijas, bet lielākas konkrēcijas ir juras sistēmas melnajos mālos Dienvidkurzemē. Ozola grāmatā ir pirīta paraugi no Ķoņu grants karjera pie Rūjienas un Sauriešu karjera Pierīgā [1]. Nacionālā enciklopēdija pirīta piejaukumu min arī kembrija smilšakmeņos un mālos [4].
Ozols raksta, ka iesācēji, pirmo reizi ieraugot pirītu, parasti nodomā, ka tas ir zelts. No zelta pirītu atšķir lielākā cietība, zaļgani melna svītra un tipiskās kristālu formas, piemēram, kubi ar paralēli svītrotām skaldnēm. Līdzīgs ir markazīts, ko no pirīta var atšķirt tikai pēc kristālu formas [1]. Glabājiet pirītu sausumā, jo mitrumā tas var oksidēties [6]. Cietību, akmeni nesabojājot, var novērtēt pēc padomiem rakstā Mosa cietības skala, bet pulētu un neapstrādātu pirītu no Peru un pirīta obelisku no Indijas atradīsiet pirīta kategorijā.
Krams un halcedons: no devona dolomītiem līdz Balasta dambim
Krams un halcedons sastāv no silīcija dioksīda, tāpat kā kvarcs. Halcedons ir slēptkristālisks kvarca paveids, ko veido mikroskopisku kvarca šķiedru savijumi, un tā cietība ir 6,5 līdz 7. Latvijā halcedons sastopams krama sarecējumu starpkārtās jeb silicītu slāņos augšdevona dolomītos, piemēram, Vizlas lejtecē un Gaujas stāvkrastā pie Vidagas. Silicīti atšķirībā no krama satur arī daudz karbonātu vai māla, un Latvijā līdz 32 cm biezi silicītu slāņi konstatēti tikai ziemeļaustrumos, gar Gauju. Tie ir pelēcīgi un neizskatīgi, bet pie Vidagas tajos ir sīku kvarca kristāliņu drūzas [1]. Abas vietas mūsdienās ir aizsargājami ģeoloģiskie dabas pieminekļi, Vidagas dolomīta atsegumi un Vizlas lejteces atsegumi [7], tāpēc paraugus no tiem atšķelt nedrīkst [8].
Ozols pieļauj, ka ledājs un tā kušanas ūdeņi Latvijā atnesa arī krāsainus kramus no Krievijas karbona kaļķakmeņiem, un sīkas to atlūzas ir Gaujas sēkļos lejpus Lejasciema. Apstrādātas krama atlūzas dažādās Latvijas vietās atrod kā akmens laikmeta artefaktus [1]. Joslainais halcedons jeb ahāts Latvijā ir rets atradums: Ozola grāmatā ir ahāts, ko ekskursijā Vidzemes akmeņainajā jūrmalā atrada skolniece [1]. Šī dabas lieguma pludmalē tagad aizliegts pārvietot akmeņus un tos izvest [9].
Vai zinājāt? Rīgā var atrast melnus kramus no Rietumeiropas krīta slāņiem. Senos laikos tos kuģos atveda uz Rīgu kā balastu, un Ozols kā vietu min Balasta dambi [1].
Kvarcs un kvarca smilts: no grants karjera līdz stiklam
Kvarcs ir viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozā. Tas ir izturīgs, tāpēc, citiem minerāliem sadēdot, kvarcs uzkrājas smiltīs, smilšakmeņos un kvarcītos. Pienaini balta dzīslu kvarca gabalus var atrast gandrīz katrā grants karjerā [1]. Veikalos šādu kvarcu sauc par piena kvarcu, un pienaino toni tam rada neskaitāmi sīki gāzes vai šķidruma ieslēgumi [10]. Latvijā kvarcu var redzēt kā dzīslu kvarcu laukakmeņos un grantī, kā halcedonu un kramu dolomītos un kā kvarca smilti [1, 3].
Kvarca smiltīs kvarca ir vairāk nekā 90 līdz 95 %, bet krāsojošo dzelzs, titāna un hroma oksīdu maz. Tādas smiltis uzkrājās vidējā devona deltas līdzenumā un vidējā juras upēs, un mūsdienās tās ir Latvijas ziemeļaustrumos ap Valmieru, Liepu un Mārsnēniem, kā arī Kurzemes dienvidos pie Dzeldas. Nacionālā enciklopēdija kā ieguves vietu min Bāles-Bērziņu atradni [3]. LVĢMC pārskatā par 2019. līdz 2021. gadu kvarca smilts atradnes norādītas Valmieras, Cēsu un Kuldīgas novadā, un kvarca smiltis pārsvarā izmanto stikla rūpniecībā un metalurģijā [11]. Mūsu pulētie kalnu kristāla akmeņi ir no Brazīlijas [2], un citus kvarca paveidus atradīsiet kvarca kategorijā.
Dzintars: atnests no Sambijas
Dzintars Latvijas krastā nav radies uz vietas. Nacionālā enciklopēdija raksta, ka pirms 40 līdz 20 miljoniem gadu tas uzkrājās lielu upju deltās tagadējā Kaļiņingradas apgabala teritorijā, un sveķu avots bija Zviedrijas priežu meži. Vēlāk Baltijas jūras un tās seno stadiju garkrasta straumes dzintara gabaliņus pārskaloja uz ziemeļiem līdz Latvijas piekrastei [3]. Ozols raksta, ka sevišķi intensīva šī plūsma bija Litorīnas jūras laikā pirms 5000 līdz 7000 gadiem, un Litorīnas jūras nogulumos Engures apkārtnē ir atsevišķi dzintara kliedņi [1].
Dzintars ir viegls, tā blīvums ir ap 1,1, un mīksts, ar cietību 2 līdz 3. Berzēts vai karsēts tas izdala sveķu smaržu [1]. Senās dzintara rotas Latvijā un dzintara vieta starp dārgakmeņiem aprakstītas rakstā Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi.
Kur Latvijas minerālus apskatīt un kur paraugus vākt nedrīkst
Latvijas Nacionālā dabas muzeja ekspozīcijā “Mineraloģija” ir vairāk nekā 400 minerālu, arī no 18. gadsimta Nikolausa fon Himzela kolekcijas [12]. Ekspozīcijā “Latvijas ģeoloģija” var iepazīt iežus no dažādām Latvijas slāņkopām un uzzināt, kur izplatīti un kā izmantoti dolomīti, māli, ģipši, kaļķakmeņi, smilts un grants [13]. Devona zivju fosilijas un vietas, kur tās redzēt, aprakstītas rakstā Fosilijas Latvijā.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 461 uzskaitīti 173 aizsargājami ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, un atsevišķi aizsargāti visi dižakmeņi, tas ir, laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 m³ vai vairāk [7]. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegtas darbības, kas to bojā vai iznīcina, un derīgo izrakteņu ieguve, bet ģeoloģisko dabas pieminekli aizliegts arī pārvietot. Tā nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 40.1., 40.2. un 42.1. punkts [8]. Tātad paraugus no aizsargājama atseguma atšķelt vai aiznest nedrīkst. Dažām teritorijām ir savi noteikumi: dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” pludmalē aizliegts bojāt, sadalīt un pārvietot akmeņus, kā arī izvest akmeņus un smiltis [9].
Ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām akmeņus savām vajadzībām drīkst lasīt, ja tas iepriekš saskaņots ar zemes īpašnieku [14]. Ja vēlaties apmeklēt karjeru, kurā notiek ieguve, vispirms vienojieties ar uzņēmumu. Ja kolekcijai vēlaties pirītu vai kvarcu, piemēram, ametistu, ar dabīgu virsmu, apskatiet neapstrādāto akmeņu sadaļu, kur paraugi ir no ārzemju atradnēm [2].
Biežākie jautājumi
Vai Latvijā var atrast dārgakmeņus?
Latvijā dārgakmeņus neiegūst, un Nacionālās enciklopēdijas derīgo izrakteņu pārskatā dārgakmeņu atradņu nav. Laukakmeņos bieži redzami sarkanvioleti almandīna granāta kristāli, pludmalēs viļņi sakrāj granāta smiltis, un Kurzemes piekrastes smiltīs ir sīki cirkona graudi. Dzintars ir organisks dārgakmens, ko jūras straumes atnesa no Sambijas.
Kādi minerāli ir Latvijā?
Latvijā izplatītāko minerālu ir aptuveni 15. Daiņa Ozola grāmatā “Latvijas minerāli un ieži” aprakstīti, piemēram, kvarcs, laukšpati, kalcīts, dolomīts, ģipsis, pirīts, granāti, halcedons un celestīns, bet sīku graudu veidā smiltīs un iežos sastopami vēl vairāki desmiti minerālu.
Kur Latvijā iegūst kvarca smilti?
Nacionālā enciklopēdija kā kvarca smilts ieguves vietu min Bāles-Bērziņu atradni Vidzemē, bet LVĢMC pārskatā par 2019. līdz 2021. gadu atradnes norādītas Valmieras, Cēsu un Kuldīgas novadā. Kvarca smiltis ir arī Kurzemes dienvidos pie Dzeldas, un tās pārsvarā izmanto stikla rūpniecībā un metalurģijā.
Vai dolomīts ir minerāls vai iezis?
Abi. Minerāls dolomīts ir vienīgais minerāls ieža dolomīta sastāvā. Latvijā izmantojamie dolomīti ir augšdevona nogulumiežos, un tos iegūst, piemēram, Apes, Dārzciema, Kalnciema un Iecavas atradnēs. Apes karjerā dolomīts, tā sauktais apīts, ir salīdzinoši lielkristālisks.
Vai no dabas pieminekļiem drīkst ņemt akmeņus?
Nē. Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 aizliedz dabas pieminekļa teritorijā darbības, kas to bojā, un derīgo izrakteņu ieguvi, bet ģeoloģiskos dabas pieminekļus aizliegts pārvietot. Ārpus aizsargājamām teritorijām akmeņus drīkst lasīt, ja tas saskaņots ar zemes īpašnieku.
Avoti
- D. Ozols, “Latvijas minerāli un ieži”, Latvijas Petroglifu centrs, izdevējs Jungas, 2008 (Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē): granāti, halcedons, kalcīts, kvarcs, pirīts, turmalīns, dzintars: www.daba.gov.lv/lv/media/1745/download
- frequencies.lv, preču lapas (izcelsme): mangāna kalcīts un pirīts Peru, pirīta obelisks Indija, kalnu kristāls, piena kvarcs un oranžais kalcīts Brazīlija; skatītas 08.11.2026: frequencies.lv/products/mangana-puleti-akmeni-2-3-cm/
- Ģ. Stinkulis, “derīgie izrakteņi Latvijā”, Nacionālā enciklopēdija (atjaunots 03.02.2025): enciklopedija.lv/skirklis/26079
- Ģ. Stinkulis, “Latvijas ģeoloģiskā uzbūve”, Nacionālā enciklopēdija (atjaunots 28.08.2025): enciklopedija.lv/skirklis/26128
- FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: kalcīts (dati pēc GIA, Mindat, geology.com): frequencies.lv/enciklopedija/kalcits/
- FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: pirīts (dati pēc GIA, Mindat, geology.com): frequencies.lv/enciklopedija/pirits/
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 (14.07.2022.) “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”, 1. punkts (132. un 133. pieminekļi): likumi.lv/ta/id/334009
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 (16.03.2010.) “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, 40.1., 40.2. un 42.1. punkts: likumi.lv/ta/id/207283
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 492 (09.08.2022.) “Dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, 13. punkts: likumi.lv/ta/id/334694
- FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: piena kvarcs: frequencies.lv/enciklopedija/piena-kvarcs/
- LVĢMC, “Kopsavilkuma pārskats par derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) ieguvi, krājumiem un to izmaiņām”, 2022 (dati par 2019.-2021. gadu), kvarca smilts lapa: videscentrs.lvgmc.lv/files/Zemes_dziles/Kopsavilkuma_parskats_2021.pdf
- Latvijas Nacionālais dabas muzejs, ekspozīcija “Mineraloģija”: dabasmuzejs.gov.lv/lv/ekspozicijas/mineralogija
- Latvijas Nacionālais dabas muzejs, ekspozīcija “Latvijas ģeoloģija”: dabasmuzejs.gov.lv/lv/ekspozicijas/latvijas-geologija
- LV portāls, e-konsultācija Nr. 36214, 23.05.2025, “Vai publiskajā ārtelpā drīkst lasīt akmeņus” (juriste O. Lauva): lvportals.lv/e-konsultacijas/36214-vai-publiskaja-artelpa-drikst-la…