Turkoīzs / Tirkīzs ir akmens, ko tradicionāli saista ar aizsargājošu mieru un patiesumu un mieru.
Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
Izvairieties: ilgstoša tieša saule, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.
Piezīme. Porains materiāls; kosmētika, ūdens un ķīmija var bojāt virsmu.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: salvijas vai palo santo dūmi, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Turkoīzs / Tirkīzs tradicionāli saistīts ar kakla čakra un sirds čakra enerģiju un mieru.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā turkoīzs / tirkīzs bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē mieru un iekšēju līdzsvaru.
Zeme, Ūdens elements tradicionāli piešķir šim akmenim mieru un līdzsvarotu raksturu.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Nosaukums cēlies no franču izteiciena pierre tourques, „turku akmens”, un ir lietots kopš 13. gadsimta, jo Eiropā akmens, visticamāk, nonāca no Turcijas avotiem. Tirkīzs ir viens no senākajiem cilvēces dārgakmeņiem, un ķīniešu meistari to grieza jau pirms vairāk nekā 3000 gadiem.
Ēģiptieši tirkīzu izmantoja jau Pirmās dinastijas laikā ap 3000. gadu p.m.ē., un galvenās senās raktuves Sinajas pussalā bija Wadi Maghara un Serabit el-Khadim. Serabit el-Khadim vietā uzcēla templi dievietei Hatorai, kuru dēvēja par „tirkīza valdnieci”, bet ēģiptiešu meistari tirkīzu izmantoja amuletos, pērlēs un inkrustācijās, galvenokārt zelta rotās.
GIA norāda, ka tradicionālais augstākās krāsas tirkīza avots ir Nišapūras apgabals Irānā. Persijas raktuves debeszilo tirkīzu ieguva jau pirms aptuveni 4000 gadiem, un no tā cēlies tirdzniecībā joprojām lietotais apzīmējums „Persian Blue”.
Britu muzejā glabājas divgalvaina čūska, kas darināta laikā no 1400. līdz 1521. gadam no ciedrelas koka un klāta ar tirkīza un sarkano gliemežvāku mozaīku. Divi caurumi tās augšdaļā liecina, ka to, iespējams, nēsāja uz krūtīm ceremonijās. Tā ir viena no deviņām Meksikas tirkīza mozaīkām šajā muzejā.
Biežākās imitācijas ir zilā krāsā krāsots howlīts un magnezīts, kā arī stikls, plastmasa un keramika. Aizdomas jārada ļoti vienmērīgai, spilgti zilai krāsai, un krāsota kabošona aizmugurē pēc neliela skrāpējuma bieži parādās balta iekšpuse. Droši atšķirt var ar refraktometru vai gemmoloģiskā laboratorijā.
Stabilizēts tirkīzs ir porains tirkīzs, kas piesūcināts ar polimēru vai citu saistvielu, lai tas būtu pietiekami izturīgs griešanai un pulēšanai. Šāda apstrāde ir ļoti izplatīta: piesūcina gandrīz visu tirkīzu, izņemot pašu labāko. Tirgū ir arī rekonstruēts jeb „bloku” tirkīzs no sasmalcināta tirkīza un polimēra.
Tirkīzs ir porains, tāpēc to nelieciet ūdenī un kristālu kopšanā izvēlieties metodes bez ūdens. Ja rota jānotīra, GIA pieļauj siltu ziepjūdeni, bet nekad neizmantojiet tvaika vai ultraskaņas tīrītājus un nemērcējiet akmeni.
Tirkīzs ir porains un uzsūc šķidrumus, tāpēc ķīmiskas vielas, kosmētika, ādas tauki un sviedri var mainīt tā krāsu. Dabīgo zaļgano toni rada dzelzs, kas minerālā aizstāj alumīniju.
GIA norāda, ka tirkīzs kopumā ir stabils gaismā, taču liels karstums var radīt krāsas izmaiņas un virsmas bojājumus. Piesardzības labad neatstājiet to ilgstoši tiešā saulē.
ASV tradīcijā tirkīzs ir viens no decembra dzimšanas akmeņiem līdzās cirkonam. Tibetā tirkīzs ir nacionālais dārgakmens.
Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstošu tiešu sauli labāk nē. Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
Kalnu kristāls
Selenīts
Rozā kvarcs
Melnais turmalīns