Pirts akmeņi: kāpēc krāsnī liek diabāzu, gabro un žadeītu un kāpēc kvarcs karstumā mēdz plaisāt

Somijas krāšņu ražotājs Harvia olivīna diabāzu sauc par visbiežāk lietoto pirts akmeni, un diabāzā parasti 40 līdz 70 % veido tas pats minerāls, ko kristālu plauktā pazīstam kā labradorītu [1][2]. Tomēr krāsnī šis iezis ilgi iztur karstumu un ūdeni, bet pulētu labradorītu iesaka sargāt no krasām temperatūras maiņām. Atšķirību skaidro ģeoloģija, galvenokārt graudu lielums, bet pirts akmenim nozīmīgi ir arī ieža blīvums un kvarca daudzums.

Kā sauc pirts akmeņus un ko par tiem stāsta tradīcija

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija 2022. gadā apstiprināja 17 pirts terminus. Viens no tiem ir pirts gars: tvaiks, kas rodas pērtuvē, kad ūdeni uzlej uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem. Ūdeni, ko lej uz akmeņiem, sauc par pirts gara ūdeni [3]. Pirts tradīcija 2025. gadā iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tās aprakstā pirts ir ēka vai telpa ar pērtuvi, lāvu un krāsni ar akmens krāvumu, ko kurina ar malku [4].

Tradīcija ir sena. Arheologs Guntis Zemītis min liecības par pirti Talsu pilskalnā, kas bija apdzīvots no 11. līdz 14. gadsimtam, bet senākās rakstītās ziņas ir divās 13. gadsimta hronikās, Indriķa Livonijas hronikā un Atskaņu hronikā. Tautasdziesmu katalogā dainuskapis.lv ir vairāk nekā 300 dziesmu par pirti, piemēram, “Paldies, paldies pirts kūrējam / Paldies ūdens nesējam” [4]. Mantojuma aprakstā uzsvērts, ka pirts garu latviešu tradīcijā uztur tieši krāsns akmeņi, un daudzviet joprojām izvēlas vietējos akmeņus, nevis nopērkamus vulkāniskos iežus [4]. Veikalos un meklētājos pirts akmeņus parasti sauc pēc ieža: olivīna diabāzs, gabro-diabāzs, peridotīts, vulkanīts vai žadeīts.

Vai zinājāt? Somijas pirts kultūra 2020. gadā iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Somijā ir 3,3 miljoni pirtu uz 5,5 miljoniem iedzīvotāju, un tvaiku, ko iegūst, uzlejot ūdeni uz akmeņiem, somi sauc par löyly [5]. Jau 2014. gadā šajā sarakstā iekļauta Igaunijas Võru apvidus dūmu pirts tradīcija [6].

Kas pirts akmenim jāiztur

Kādā ugunsdrošības izmēģinājumā elektriskās pirts krāsns akmeņi normālā darbībā sakarsa līdz aptuveni 320 °C, bet, kad termostats un pārkaršanas aizsardzība bija atslēgti, līdz 427 °C [7]. Pirtī uz sakarsētajiem akmeņiem lej ūdeni, un to virsma strauji atdziest. Granīta pētījumā strauja atdzesēšana iezi bojāja daudz vairāk nekā lēna, jo radās spēcīgs termiskais šoks [8]. Harvia raksta, ka lielo temperatūras svārstību dēļ pirts akmeņi lietošanas laikā lēnām un pakāpeniski sairst [2].

Otra prasība ir siltuma uzkrāšana. Iežu īpatnējā siltumietilpība ir līdzīga: bazaltam ap 0,84 kJ/(kg·K), granītam ap 0,79 kJ/(kg·K) [9], un tā ir apmēram piecas reizes mazāka nekā ūdenim, kam tā ir ap 4,18 kJ/(kg·K) [10]. Tāpēc vienā krāsns tilpumā vairāk siltuma uzkrāj blīvāks akmens. Granīta blīvums ir 2,6 līdz 2,8 g/cm³, smilšakmens tikai 2,1 līdz 2,4 g/cm³ [11], un somu ražotājs olivīna diabāza spēju labi uzkrāt un atdot siltumu skaidro tieši ar tā lielo blīvumu [2].

Diabāzs un gabro: labradorīta radinieki krāsnī

Diabāzs ir tumši pelēks līdz melns, sīkgraudains magmatisks iezis, kas sacietējis Zemes garozā, nesasniedzot virsmu. Pēc sastāva tas ir tuvs bazaltam un gabro. Lielbritānijā to sauc par dolerītu. Lielāko daļu diabāza parasti veido plagioklāza laukšpats labradorīts, pārējo galvenokārt piroksēni, visbiežāk augīts, un dažos diabāzos ir arī nedaudz olivīna [1].

Labradorītam ir izteikta šķelšanās, tāpēc pulētu akmeni iesaka sargāt no sitieniem un krasām temperatūras maiņām [12]. Diabāzā minerālu graudi ir mazāki par diviem milimetriem un cieši savstarpēji saauguši, tāpēc šķelšanās ieža izturību parasti būtiski neietekmē [1]. Tas pats minerāls, kas plauktā prasa saudzību, sīkos graudos kļūst par daļu no izturīga ieža.

Gabro ir līdzīga sastāva rupjgraudains iezis: plagioklāzs, parasti labradorīts vai bitovnīts, un piroksēni, visbiežāk augīts. Okeāna garozas dziļākajā daļā tas ir izplatītākais iezis, un pulētu gabro pārdod ar nosaukumu “melnais granīts” [13]. Nosaukums gabro-diabāzs apzīmē iezi, kas pēc uzbūves ir starp gabro un diabāzu [14]. Harvia olivīna diabāzu iegūst Rietumsomijā, kvalitāti pārbauda kopā ar Somijas Ģeoloģijas dienestu, bet intensīvi lietotām publiskajām pirtīm paredzētos akmeņus iepriekš karsē aptuveni 1000 °C temperatūrā [2].

Peridotīts: akmens no Zemes mantijas

Peridotīts ir rupjgraudains, tumšs magmatisks iezis, kura galvenais minerāls ir olivīns. Tajā ir ļoti maz kvarca un laukšpata, un nemetāliskam iezim tam ir liels īpatnējais svars. Ģeologi uzskata, ka liela daļa Zemes mantijas sastāv no peridotīta [15]. Olivīna dārgakmens šķirne ir peridots, kas arī veidojas Zemes mantijā un virspusē nonāk ar vulkāniskajiem iežiem [16].

Somijas Pirts biedrības (Suomen Saunaseura) pirtīs izmanto melno peridotītu, ko biedrības kurināšanas meistars Ari-Pekka Paavola raksturo kā izturīgu akmeni, kas labi uzkrāj siltumu [17]. Harvia instrukcijā kā piemēroti pirts akmeņu materiāli nosaukti peridotīts, olivīna diabāzs, olivīns un vulkanīts, un krāsnī drīkst likt tikai šķeltus vai noapaļotus akmeņus [18].

Žadeīts: ko nozīmē šis nosaukums pirts akmeņu veikalā

Ar vārdu “žads” apzīmē divus atšķirīgus minerālus: nefrītu, kas ir amfibols, un žadeītu, kas ir piroksēns. Oficiāli tos nošķīra tikai 1863. gadā [19]. Abus veido sīki, savstarpēji saauguši kristāli, tāpēc GIA tos raksturo kā ārkārtīgi izturīgus [20]. Žadeīta cietība ir 6 līdz 7 pēc Mosa skalas, blīvums 3,24 līdz 3,43 g/cm³, un masīvā veidā tas ir ļoti noturīgs pret lūšanu [21]. Salīdzinājumam: granīta blīvums ir 2,6 līdz 2,8 g/cm³ [11]. Tieši blīvumu un izturību pret lūšanu meklē arī pirts akmenī.

Pirts akmeņu veikalā nosaukums “žadeīts” tomēr nepasaka, cik daudz žadeīta minerāla ir konkrētajā akmenī un no kurienes tas nāk, tāpēc to vērts pajautāt pārdevējam. Harvia piemēroto materiālu sarakstā žadeīta nav [18], tātad izšķirošā ir Jūsu krāsns ražotāja instrukcija. Kā atšķirt dabīgu akmeni no imitācijas, lasiet rakstā Kā atpazīt īstu kristālu.

Kāpēc kvarcs un granīts karstumā plaisā

Kristāliskā iezī katrs minerāls, sakarstot, izplešas citādi, un šī atšķirība rada mikroplaisas. Pētījumā, kas publicēts 2023. gadā, Lielbritānijas Devonas granītu ar 40 % kvarca karsēja dažādās temperatūrās līdz 800 °C. Jau 200 °C temperatūrā mikroplaisu skaits vairāk nekā divkāršojās. Sasniedzot 573 °C, kvarcs pāriet no α formas β formā, tā tilpums pēkšņi mainās, un plaisu skaits strauji pieaug. Pēc karsēšanas līdz 800 °C granīta stiepes izturība kritās no 9 līdz mazāk nekā 3 megapaskāliem [22].

Minētajā krāsns izmēģinājumā akmeņi 573 °C robežu nesasniedza pat ar atslēgtu termostatu [7], taču mikroplaisas granītā veidojas jau daudz zemākā temperatūrā [22], un ūdens radītais termiskais šoks bojājumus pastiprina [8]. Granīts sastāv galvenokārt no kvarca un laukšpata [23], un Harvia sarkano granītu piedāvā tikai kā dekoratīvu augšējo kārtu, ne vairāk kā vienu kasti krāsnij [2]. Kvarcīts gandrīz pilnībā sastāv no kvarca graudiem [24], un ražotāja piemēroto materiālu sarakstā tā nav [18].

Kalnu kristāls, rozā kvarcs, ametists un citrīns ir kvarca (SiO₂) šķirnes [25]. Karstums kvarcu maina arī citādi: lielākā daļa tirgū pieejamā citrīna ir termiski apstrādāts ametists [26]. Tāpēc kalnu kristāla un rozā kvarca paraugu vieta ir plauktā, nevis pirts krāsnī.

Sarkanais kvarcīts: vai kvarcīts der pirts krāsnij

Kvarcīts ir iezis, nevis minerāls. Parasti tas rodas, kad metamorfismā pārkristalizējas ar kvarcu bagāts smilšakmens [24]. Lietuviešu vispārējā enciklopēdijā (VLE) kvarcīts ir metamorfs iezis, kurā ir vairāk nekā 75 % kvarca [33], bet Mindat piebilst, ka ar šo vārdu sauc arī ļoti cietu, ar silīcija dioksīdu cementētu smilšakmeni, kas metamorfismu nav piedzīvojis [34]. Nosaukums vien tātad nepasaka, kā konkrētais akmens radies. Kā kvarcīts veidojas un kur to atrast Latvijas laukakmeņos, lasiet rakstā Akmens veidi.

Sarkanu kvarcītu iekrāso dzelzs, lai gan parasti šis iezis ir balts vai pelēks [24]. Napoleona sarkofāgam Parīzē izmantoja sarkano Šokšas kvarcītu no Oņegas ezera krasta Karēlijā [35]. Kristālu plauktā kvarcītu bieži sauc citā vārdā: liela daļa materiāla, ko tirgo kā aventurīnu, patiesībā ir kvarcīts [24], un sarkanajam aventurīnam sarkanbrūno toni dod hematīta vai getīta ieslēgumi [36]. Visus paveidus atradīsiet aventurīna kategorijā.

Kvarcīts iztur ļoti augstu temperatūru. VLE raksta, ka to izmanto kā ugunsizturīgu materiālu līdz 1770 °C un kā būvmateriālu ar spiedes izturību 100 līdz 455 megapaskāli [33]. No kvarcītiem gatavo arī silīcija dioksīda ugunsizturīgos materiālus, kas augstā temperatūrā labi iztur slodzi [37]. Tomēr Britannica raksta, ka ugunsizturīgam materiālam jāiztur arī termiskais šoks, kas rodas, sakarsētu priekšmetu strauji atdzesējot [37], un pirtī tas notiek ik reizi, kad uz akmeņiem uzlej ūdeni.

Vājā vieta ir pats kvarcs, jo tā kristāli dažādos virzienos izplešas atšķirīgi. 2024. gadā publicētā skaitliskā modelī, kurā kvarcīts sastāvēja tikai no kvarca, karsēšana radīja mikroplaisas gar kristālu robežām, un pēc 200 °C ieža izturība strauji kritās [38]. Jau minētajā ugunsdrošības izmēģinājumā elektriskās krāsns akmeņi normālā darbībā sakarsa līdz aptuveni 320 °C [7], tātad krietni virs šīs robežas. Liela spiedes izturība vēl nenozīmē, ka akmens ilgi izturēs karsēšanu un ūdens šļakatas.

Tāpēc arī sarkano kvarcītu krāsnī lieciet tikai tad, ja tas pārdots tieši kā pirts krāsns akmens un ja to atļauj Jūsu krāsns ražotāja instrukcija [18]. Kvarcīta oļus no lauka vai pludmales krāsnī nelieciet: tāpat kā citu lauka akmeņu, arī to sastāvs un slēptās plaisas nav zināmas.

Upes un lauka akmeņi: kāpēc tie ir loterija

Latvijas laukakmeņus ledājs atnesa no Skandināvijas, Baltijas jūras dibena un lielā mērā no Igaunijas teritorijas, un starp tiem ir gan magmatiskie, gan metamorfie, gan nogulumieži [27]. Pēc izskata šādam akmenim grūti noteikt sastāvu un slēptās plaisas. Paavola krasta akmeņus sauc tikai par dekoru: tie viegli plaisā un nedod pirts garu [17].

Pārsteigt var arī kaļķakmens. Spānijas pētnieki 2020. gadā publicēja izmēģinājumu, kurā karsēja tumši pelēku kaļķakmeni ar pirīta piemaisījumu, un, sākot no 400 °C, daži paraugi eksplodēja: pirīts oksidējās un izdalīja sēra dioksīdu, kas kopā ar mikroplaisām strauji palielināja spiedienu iezī [28]. Izmēģinājumā ar atslēgtu termostatu krāsns akmeņi sasniedza 414 līdz 427 °C [7], tātad bojātā krāsnī šāda temperatūra ir iespējama. Pirīts kolekcijā ir skaists akmens, taču arī tam iesaka sausu vietu, jo mitrumā tas oksidējas [29]. Ja Jums patīk akmeņi dabiskā formā, apskatiet neapstrādātos akmeņus.

Kā kraut akmeņus un kad tos mainīt

Harvia iesaka pirms krāvšanas noskalot no akmeņiem putekļus, nemest akmeņus krāsnī, kraut vienmērīgi un vaļīgi, lai starp tiem plūstu gaiss, garenos akmeņus likt stāvus un nekraut augstu kaudzi virs krāsns. Akmeņus vajag pārkraut vismaz reizi gadā, bet intensīvi lietotā pirtī biežāk. Pārbaudei akmeņus sit vienu pret otru: ja tie plaisā un skan dobji, tos nomaina, un drupas no krāsns apakšas izvāc [2]. Somijas Pirts biedrības kurināšanas meistars iesaka elektriskas krāsns akmeņus mainīt ik pēc pusotra gada, ja pirti kurina reizi nedēļā, un vēlākais tad, kad uz grīdas parādās akmeņu drupas [17].

Tas ir arī drošības jautājums. Somijas sabiedriskais medijs Yle 2023. gada decembrī rakstīja par ugunsgrēku Hakunilā, kurā gāja bojā pieci cilvēki. Policija par cēloni nosauca bojātu krāsni: akmeņu nodalījuma aizmugurējā siena bija izliekusies gandrīz līdz krāsns metāla ārsienai un aizsprostoja dzesējošā gaisa spraugu. Somijas glābšanas nozares organizācijas SPEK eksperts norādīja, ka šādu bojājumu praktiski var pamanīt tikai tad, kad akmeņus pārkrauj vai maina [30]. Akmeņu izmēru un daudzumu katrai krāsnij nosaka tās instrukcija [18].

Kuri kristāli mājās jāsargā no karstuma un tvaika

Pirts krāsnij vajag blīvu, izturīgu iezi, bet kristālu kolekcijai pirts karstums un tvaiks nav piemēroti. Opāls satur ūdeni, un karstums, ļoti sauss gaiss vai spilgta tieša gaisma tajā var radīt sīku plaisu tīklu, tāpēc to tīra tikai ar remdenu ziepjūdeni, bez ultraskaņas un tvaika. Iolīts vienā virzienā izteikti šķeļas, tāpēc to sargā no triecieniem, liela karstuma un straujām temperatūras maiņām. Fluorīts ir mīksts, tā cietība ir 4, un ilgi ūdenī to neliek [31]. Kalnu kristāla lodes saulē var savākt starus kā lēca un aizdedzināt tuvumā esošus priekšmetus, tāpēc tās nenovieto saulainā palodzē vai pie aizkariem [32].

Pērtuvē nav vietas arī tādiem dekoratīviem akmeņiem kā selenīts un ametists. Selenīts ir ģipsis ar cietību 2, kas ūdenī lēnām šķīst (ap 2 g/l), tāpēc to glabā sausumā un nemazgā [41]. Karstums ģipsi pārveido vēl vairāk: ja to karsē 120 līdz 180 °C temperatūrā, tas zaudē daļu kristāliskā ūdens. Šādi gatavo apdedzināto ģipsi, smalku baltu pulveri, kas, samitrināts un izžuvis, atkal sacietē [40]. Ametista violeto krāsu rada krāsu centri, ko karstums sabojā [39], tāpēc karsēts ametists zaudē krāsu, bet spēcīgāk karsēts kļūst dzeltens [42]. Mindat arī brīdina, ka kvarca kristāli ar lieliem šķidruma vai gāzes ieslēgumiem karsējot var saplaisāt [39]. Selenīta stieņiem un ametista drūzām tāpēc labāka vieta ir sausa istaba, nevis pērtuve.

Visu akmeņu kopšanas ieteikumi vienuviet ir mūsu kopšanas tabulā. Ja vēlaties kolekcijā minerālu, kas veido lielāko daļu pirts krāsns diabāza, apskatiet labradorīta akmeņus un salīdziniet tos ar savas pirts krāsns akmeņiem.

Biežākie jautājumi

Kā sauc pirts akmeņus?

Tirdzniecībā pirts akmeņus parasti sauc pēc ieža: olivīna diabāzs, gabro-diabāzs, peridotīts, vulkanīts vai žadeīts. Tvaiku, kas rodas, uzlejot ūdeni uz sakarsētiem krāsns akmeņiem, latviski sauc par pirts garu.

Kādus pirts akmeņus izvēlēties?

Tādus, kādus iesaka Jūsu krāsns ražotājs. Harvia instrukcijā piemēroti ir peridotīts, olivīna diabāzs, olivīns un vulkanīts, krāsnī liek tikai šķeltus vai noapaļotus akmeņus, bet izmēru un daudzumu nosaka krāsns instrukcija.

Vai pirts krāsnī var likt upes vai lauka akmeņus?

Nav ieteicams. Latvijas laukakmeņi ir ļoti dažādi ieži ar nezināmu sastāvu, un Somijas Pirts biedrības kurināšanas meistars krasta akmeņus uzskata tikai par dekoru, jo tie viegli plaisā.

Cik bieži jāmaina pirts akmeņi?

Harvia iesaka akmeņus pārkraut vismaz reizi gadā un sairušos nomainīt. Somijas Pirts biedrības kurināšanas meistars iesaka elektriskās krāsns akmeņus mainīt ik pēc pusotra gada, ja to kurina reizi nedēļā, bet biežāk lietotā pirtī ātrāk.

Vai žadeīts un nefrīts ir viens un tas pats?

Nē. Abus sauc par žadu, taču žadeīts ir piroksēns, bet nefrīts ir amfibols, un oficiāli tos nošķīra 1863. gadā. Abi ir ļoti izturīgi, jo tos veido sīki, savstarpēji saauguši kristāli.

Kāpēc pirts akmeņi plaisā?

Akmeņi ik reizi sakarst un pēc ūdens uzliešanas strauji atdziest, bet dažādi minerāli izplešas atšķirīgi. Tāpēc iezī veidojas mikroplaisas, un Harvia norāda, ka lielo temperatūras svārstību dēļ pat piemēroti akmeņi lietošanas laikā pakāpeniski sairst. Kvarca pārejas temperatūru 573 °C elektriskās krāsns akmeņi ugunsdrošības izmēģinājumā nesasniedza.

Kas ir sarkanais kvarcīts?

Sarkanais kvarcīts ir iezis, kas galvenokārt sastāv no kvarca graudiem, un sarkanu to iekrāso dzelzs. No sarkanā Šokšas kvarcīta, ko ieguva Karēlijā, izkalts Napoleona sarkofāgs Parīzē.

Vai kvarcītu var likt pirts krāsnī?

Tikai tad, ja to kā pirts akmeni atļauj Jūsu krāsns ražotāja instrukcija. Kvarcīts ir ugunsizturīgs, taču pirts akmenim jāiztur arī strauja atdzišana, kad uzlej ūdeni, un skaitliskā modelī pat tīra kvarca iezī karsēšana radīja mikroplaisas. Harvia piemēroto materiālu sarakstā kvarcīta nav.

Avoti

1. geology.com: Diabase: A dark-colored, fine-grained intrusive igneous rock
2. Harvia (Somijas pirts krāšņu ražotājs): Harvia sauna heater stones
3. LZA Terminoloģijas komisija, lēmums Nr. 102, 12.04.2022. (Likumi.lv): Par pirts terminu saraksta apstiprināšanu
4. Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts: Pirts tradīcija Latvijā (2025)
5. UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saraksts: Sauna culture in Finland (2020)
6. UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saraksts: Smoke sauna tradition in Võromaa (2014)
7. Formby S., Burgoynes (ugunsgrēku izmeklēšanas inženieri), 2010, atjaunots 2017: Sauna Fires
8. Kumari W. G. P. u.c., Geomechanics and Geophysics for Geo-Energy and Geo-Resources, 2019 (Monash University): An experimental study on tensile characteristics of granite rocks exposed to different high-temperature treatments
9. The Engineering ToolBox: Specific Heat of Solids
10. The Engineering ToolBox: Water: Specific Heat vs. Temperature
11. The Engineering ToolBox: Densities of Solids
12. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Labradorīts
13. geology.com: Gabbro: Igneous Rock
14. Vikipēdija (krievu valodā): Габбро-диабаз
15. geology.com: Peridotite: Igneous Rock
16. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Peridots
17. Lammi M., Taloustaito.fi, 26.04.2018 (Somijas Pirts biedrības kurinātājs Ari-Pekka Paavola): Miten usein kiuaskivet pitää vaihtaa?
18. Harvia, instrukcijas papildinājums par piemērotiem pirts krāsns akmeņiem (PDF izplatītāja vietnē, arī latviešu valodā): Harvia WKLI22GESM Manual
19. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Nefrīts
20. GIA (Gemological Institute of America): Jade Description
21. Handbook of Mineralogy, Mineral Data Publishing (Mineralogical Society of America): Jadeite
22. Alcock T., Bullen D., Benson P. M., Vinciguerra S., Heliyon 9, e13871, 2023: Temperature-driven micro-fracturing in granite: The interplay between microstructure, mineralogy and tensile strength
23. geology.com: Granite: Igneous Rock
24. geology.com: Quartzite: Metamorphic Rock
25. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Kvarcs
26. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Citrīns
27. LSM.lv, 10.05.2021 (LU asociētais profesors Ģirts Stinkulis): Kāpēc pavasarī tīrumos ik gadu rodas jauni laukakmeņi
28. Martínez-Ibáñez V. u.c., Rock Mechanics and Rock Engineering 54, 2021 (tiešsaistē 2020; atvērtās piekļuves versija, Valensijas Politehniskā universitāte): Temperature-Induced Explosive Behaviour and Thermo-Chemical Damage on Pyrite-Bearing Limestones: Causes and Mechanisms
29. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Pirīts
30. Yle Uusimaa, 21.12.2023: Hakunilan tulipalo opetti, että kiukaan kivet tulisi tarkastaa säännöllisesti
31. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija (dati pēc GIA, Mindat, geology.com): Kristālu kopšanas tabula: ūdens, saule, cietība (opāls, iolīts, fluorīts)
32. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Kalnu kristāls
33. Visuotinė lietuvių enciklopedija (Lietuviešu vispārējā enciklopēdija): kvarcitas
34. Mindat.org: Quartzite
35. Touret J., Bulakh A., 2017: From Russia with rocks: the tombstone of Napoleon
36. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Sarkanais aventurīns
37. Encyclopaedia Britannica: Refractory
38. Peng X., Zhou J., Gu K. u.c., Geomechanics and Geophysics for Geo-Energy and Geo-Resources 10, 156, 2024: Numerical analysis of the influence of quartz crystal anisotropy on the thermal-mechanical coupling behavior of monomineral quartzite
39. Mindat.org: Quartz (krāsu centri, kvarca kopšana)
40. Encyclopaedia Britannica: Plaster of paris
41. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Selenīts
42. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Ametists