Akmeņi no kosmosa: moldavīts, Lībijas tuksneša stikls un Latvijas meteorīti

Moldavītu, Lībijas tuksneša stiklu un meteorītu bieži sauc par akmeņiem no kosmosa, taču ārpus Zemes radies ir tikai meteorīts. Moldavīts un Lībijas tuksneša stikls radās no Zemes iežiem, ko izkausēja kosmiska ķermeņa trieciens, bet meteorīts parasti ir asteroīda atlūza [1, 2, 3]. Latvijā zināmi četri meteorītu kritieni, un pēdējais no tiem notika 1890. gadā pie Baldones [4].

Kas nāk no kosmosa un kas izkusa uz Zemes

Vārds “tektīts” cēlies no grieķu vārda tēktos, kas nozīmē “izkusis”. Tektīti ir nelieli dabīga stikla gabali, kas radās, kad liela meteorīta, komētas vai asteroīda trieciens izkausēja Zemes iežus un kausējuma pilieni lidojumā strauji sastinga [5]. 20. gadsimtā daļa pētnieku uzskatīja, ka tektīti atlidojuši no Mēness. Šo teoriju būtiski iedragāja Apollo misiju atvesto Mēness iežu analīze: tie izrādījās tektītiem nepiemērota izejviela [5].

Moldavīts ir tektīts: trieciens to izsvieda atmosfērā, un tas nokrita simtiem kilometru tālāk [2]. Lībijas tuksneša stiklu Mindat klasificē kā impakta kausējuma iezi jeb impakta stiklu, kas izkaisīts laukā Ēģiptes Rietumu tuksnesī, bet pati trieciena vieta vēl nav atrasta [3]. Meteorīts ir pats kosmosa ķermenis, un lielākā daļa meteorītu nāk no asteroīdu joslas starp Marsu un Jupiteru [1]. Sīkāk par katru lasiet enciklopēdijas lapās moldavīts, Lībijas tuksneša stikls un meteorīts. Arī vulkāniskais obsidiāns ir dabīgs stikls, nevis minerāls, kā skaidro raksts Minerāls, iezis vai kristāls.

Moldavīts, Lībijas tuksneša stikls un meteorīts: salīdzinājums

Cietību un kopšanu norādām pēc mūsu enciklopēdijas [1, 6, 7], bet cietības skaitļus skaidro raksts Mosa cietības skala.

	Moldavīts	Lībijas tuksneša stikls	Meteorīts
Kas tas ir	tektīts, dabīgs stikls	impakta stikls	ārpuszemes iezis vai metāls
No kā radies	Zemes ieži, ko izkausēja Rīsas trieciens Vācijā	gandrīz tīras kvarca smiltis, ko izkausēja trieciens	asteroīdu un citu debess ķermeņu atlūzas
Vecums	ap 15 miljoni gadu	ap 29 miljoni gadu	hondrīti vairāk nekā 4,5 miljardi gadu
Kur atrod	Dienvidbohēmijā un Morāvijā, mazāk Austrijā un Vācijā	Lielajā Smilšu jūrā Ēģiptē	visā pasaulē
Cietība pēc Mosa	5,5 līdz 7	6 līdz 6,5	4 līdz 6,5
Ūdens	nemērcēt	drīkst īsi skalot	sargāt, dzelzs rūsē

Kopšanas norādes visiem akmeņiem ir kopšanas tabulā, un rakstā par kopienas paņēmieniem skaidrots, kuriem akmeņiem ūdens un sāls neder.

Moldavīts: ap 15 miljoni gadu un strīds par datējumu

2018. gadā Martins Šmīders ar kolēģiem pēc argona izotopiem pašos moldavītos ar augstu precizitāti noteica Rīsas trieciena vecumu: 14,808 ± 0,038 miljoni gadu [8, 9]. Tajā pašā gadā cita pētnieku grupa iebilda, ka skaitlis nesaskan ar Rīsas krātera iežu paleomagnētiskajiem datiem. Pēc tiem trieciens notika vai nu pirms 14,87, vai pirms 14,61 miljoniem gadu, tātad 60 vai 200 tūkstošus gadu agrāk vai vēlāk, nekā rāda Šmīdera skaitlis [9]. Šmīdera grupa uz komentāru publicēja atbildi [10]. Visi trīs vērtējumi iekļaujas robežās no 14,6 līdz 14,9 miljoniem gadu, tāpēc Mindat un citi avoti raksta “ap 15 miljoni gadu” [2, 9].

Kā moldavīts nonāca Čehijā, skaidro Dītera Štēflera un kolēģu modelis. Pēc tā slīpi no rietumu dienvidrietumiem ietriecās dubultasteroīds, kura daļu diametrs bija ap 1,5 km un 0,15 km, un izveidoja divus krāterus: 24 km plato Rīsas krāteri un 3,8 km plato Šteinheimas krāteri. Moldavītu izkliedes lauks sākas ap 200 km un beidzas ap 450 km no Rīsas centra, vēdeklī uz austrumu ziemeļaustrumiem [11]. Vistālāk, ap 475 km no krātera, moldavīti atrasti smilšu karjeros Lejassilēzijā Polijā [12]. Ar moldavītu tirgojās jau aizvēsturiskie cilvēki, un daži paraugi atrasti ārpus izkliedes lauka, piemēram, Gudenusa alā Lejasaustrijā [2].

Visi mūsu veikala moldavīti nāk no Čehijas, un tie pašlaik maksā no 59 € līdz 169 € [13]. Pieejamos paraugus atradīsiet sadaļā Moldavīts.

Tektīti pasaulē un kāpēc Lībijas stikls ir citāds

Tektītus atrod visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un Dienvidameriku, un tikai noteiktos izkliedes laukos. Britannica min Ziemeļamerikas lauku (35,4 miljoni gadu), Kotdivuāras lauku (ap 1,3 miljoni gadu), irgizītus Dienvidurālos (ap 1,1 miljons gadu) un Austrālāzijas lauku (ap 800 000 gadu). No Austrālāzijas lauka savākti miljoniem tektītu, bet moldavītu atrasti daži desmiti tūkstošu [5].

No pārējiem tektītiem moldavīts atšķiras ar krāsu. Čehu mineralogs Jaroslavs Hiršls raksta, ka moldavīta zaļo krāsu rada niecīgs dzelzs daudzums, bet visos citos tektītos dzelzs ir vairāk un tie ir melni [14].

Lībijas tuksneša stikls nav tektīts. Tā galvenā sastāvdaļa ir gandrīz tīrs izkusis silīcija dioksīds, lešateljerīts [3], tas ir, tā pati viela, no kuras sastāv kalnu kristāls, tikai stikla formā. Stiklā atrasts kristobalīts, kas veidojās temperatūrā virs 1350 °C, un 2022. gada pētījuma autori jautāja, vai tā nav karstākā dabā sastopamā silīcija dioksīda forma [3]. Trieciena krāteris vēl nav atrasts, un 2013. gadā kāda pētnieku grupa no stikla lauka aprakstīja nelielu melnu akmeni un ierosināja, ka tā ir komētas kodola atlūza [3]. Abus stiklus kā dāvanu salīdzina raksts Dāvana vīrietim, kuram viss ir, un mūsu paraugi no Ēģiptes ir sadaļā Lībijas tuksneša stikls.

Moldavīta imitācijas: ko pārbauda laboratorijā

Moldavīta imitācijas nav jaunums. Hiršls izpētīja piecus 19. gadsimta otrās puses rotu komplektus Prāgas Dekoratīvās mākslas muzejā, un dabīgi moldavīti bija tikai vienā no tiem, bet četros bija stikls. 20. gadsimta sākumā parādījās imitācijas no zaļa pudeļu stikla [14]. 2015. gadā Hiršls rakstīja, ka Ķīnā izgatavo dažus gramus smagas imitācijas, kuru virsmu, visticamāk, kodina fluorūdeņražskābē, un pēc izskata tās gandrīz neatšķiras no dabīgajām [14]. Tāpēc īstumu nosaka pēc pazīmēm, ko mēra un pārbauda gemoloģijas laboratorijā:

• laušanas koeficients: dabīgam moldavītam ap 1,490 (1,480 līdz 1,510), Ķīnas imitācijām 1,520, 19. gadsimta stiklam 1,545 līdz 1,580;
• blīvums: dabīgam moldavītam ap 2,35 (2,27 līdz 2,46), Ķīnas imitācijām 2,52 līdz 2,53;
• ultravioletajā gaismā dabīgais moldavīts nespīd, bet Ķīnas imitācijas īsviļņu starojumā spīd ar krītainu mirdzumu, lai gan dažas imitācijas nespīd vispār;
• lešateljerīta “stieplītes”: pulētā akmenī gemologs tās meklē ar lupu, bet neapstrādātu akmeni iegremdē ūdenī vai eļļā ar līdzīgu laušanas koeficientu, lai tās kļūtu labāk saskatāmas.

Arī izmērs ir norāde: dabīgu moldavītu, kas sver vairāk par 100 g, ir maz [14]. Ko vērot, izvēloties akmeni, apkopots moldavīta lapā enciklopēdijā un rakstā Kā atpazīt īstu kristālu, taču drošu atbildi dod tikai laboratorija [6].

Četri meteorīti, kas nokrita Latvijā

Visi četri Latvijā apstiprinātie meteorīti nokrita 19. gadsimtā, un visi ir akmens meteorīti jeb parastie hondrīti [4]. Katram bija aculiecinieki [15].

Meteorīts	Kritiena datums	Tips	Masa
Līksnas (Lixna)	1820. gada 12. jūlijs	H4	5,21 kg katalogos, citos avotos vairāk
Biržu jeb Leimaņu (Buschhof)	1863. gada 2. jūnijs	L6	ap 5 kg
Neretas (Nerft)	1864. gada 12. aprīlis	L6	10,25 kg, divi akmeņi
Baldones jeb Misas (Misshof)	1890. gada 10. aprīlis	H5	5,8 kg

Līksnas meteorīts krita ap pulksten 17 līdz 18: liecinieki redzēja kvēlojošu, rēcošu bumbu un dzirdēja lielgabala šāvieniem līdzīgus dārdus. Viens gabals nokrita laukā pie Lazdānu sādžas 50 metru attālumā no diviem zemniekiem, kuri to aiznesa uz krogu un sašķēla. Divi citi gabali iekrita Kalupes ezerā un Dubnas upē, un tos tā arī neatrada [15]. Fragmentus savāca grāfs Mihails Plāters-Zībergs, un meteorītu nosauca pēc viņa muižas Līksnā [15]. Katalogos meteorīta masa ir ap 5 kg, bet citos avotos minēti 16 līdz 18 kg, un daļa savāktā meteorīta laika gaitā pazuda [15, 16]. Latvijā Līksnas meteorīta gabaliņš atgriezās tikai 2014. gadā, kad projekts Meteoriti.LV kopā ar meteorītu laboratoriju ASV pārveda 0,63 g smagu fragmentu [17, 18].

Biržu meteorītu 1863. gadā redzēja krītam divi ganu zēni, 12 un 13 gadus veci. Izdzirdējuši dārdus, viņi nodomāja, ka uz viņiem šauj, un aizbēga. Akmeni izraka tikai pēc stundas no pusmetra dziļuma, un tad tas jau bija atdzisis [19]. Neretas meteorīts nokrita mazāk nekā gadu vēlāk, divos gabalos ap 700 metru attālumā vienu no otra. Kosmiskā starojuma pēdas rāda, ka neliela ķermeņa veidā tas kosmosā pavadīja ap 39 miljonus gadu [20].

Baldones meteorīts nokrita 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 pie Stūru mājām. Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” rakstīja, ka Zaļajā ceturtdienā Baldones apkārtnē atskanējis pērkonam līdzīgs dārdiens. Nākamajā dienā akmeni izraka saimnieks Jēkabs Stūre, un pēc tam, divreiz pārdots, tas nonāca Rīgas Dabaspētnieku biedrībā [21]. Baldones meteorīts pieder H grupas hondrītiem. Tajos ir vairāk metāliskās dzelzs nekā L un LL grupas hondrītos, tāpēc tie ir magnētiskākie akmens meteorīti. L grupas Biržu meteorītā metāla ir mazāk, un tā magnētiskās īpašības ir vājas [19, 21]. Lielākais Baldones meteorīta gabals, ap 2,3 kg, glabājās Rīgas Politehniskajā augstskolā, tagadējā RTU, un pēc Otrā pasaules kara pazuda [21]. Kopš tā laika Latvijā jauni meteorīti nav atrasti [22].

Vai zinājāt? Viens no mūsdienu meteorītikas pamatdarbiem iznāca Rīgā. 1794. gadā Rīgas izdevējs Johans Frīdrihs Hartknohs izdeva Ernsta Hladni grāmatu par Pallasa atrasto dzelzs masu Sibīrijā, kurā Hladni apgalvoja, ka ugunsbumbas un no debesīm kritušie akmeņi nāk no kosmosa. Tolaik tos uzskatīja par atmosfēras parādību [15, 23]. Tajā pašā gadā grāmatu izdeva arī Leipcigā [28].

Kur Latvijā apskatīt meteorītus un ko darīt ar aizdomīgu akmeni

Visu četru Latvijā kritušo meteorītu fragmenti vienkopus apskatāmi privātajā Meteorītu muzejā Rīgā, Nīcgales ielā 3a, ko var apmeklēt tikai pēc iepriekšējas pieteikšanās. Latvijas Universitāte to dēvē par lielāko meteorītu kolekciju Baltijā [18, 24]. Biržu un Baldones meteorīta gabaliņi izstādīti arī ekspozīcijā “Latvijas minerāli” LU Dabas mājā [19, 21]. Latvijas Nacionālais dabas muzejs 2025. gadā nopirka 4,46 g smagu Biržu meteorīta fragmentu, kas bija izlikts pārdošanā vietnē eBay [25].

Meteorītu muzejs ir izveidojis bezmaksas tiešsaistes testu MID, ar kuru mājās var novērtēt, vai atrastais akmens varētu būt meteorīts. Ja tests liecina par labu meteorītam, muzejs aicina par atradumu ziņot [22]. Pirmās pazīmes, kā meteorītu atšķirt no izdedžiem vai hematīta gabala, apkopotas meteorīta lapā enciklopēdijā.

Pie Dobeles zem zemes ir apslēpta struktūra, ko Nacionālā enciklopēdija un Meteorītu muzejs uzskata par meteorīta trieciena krāteri jeb astroblēmu. Tā ir 3,5 līdz 4 km plata, tās centrālajā daļā vidējā devona ieži pacelti par 450 m, bet par vecumu dati ir pretrunīgi [4, 26]. Trieciena izcelsme nav galīgi pierādīta: pētnieki 2018. gadā rakstīja, ka hidroģeoloģiskie un ģeoķīmiskie dati nesaskan ar struktūras pazīmēm, un ieteica jaunu izpēti [27].

Biežākie jautājumi

Kas ir tektīti?

Tektīti ir dabīga stikla gabali, kas radās, kad meteorīta, komētas vai asteroīda trieciens izkausēja Zemes iežus un kausējuma pilieni lidojumā sastinga. Tos atrod tikai noteiktos izkliedes laukos, piemēram, moldavītus Čehijā un tektītus Austrālāzijā, no Dienvidķīnas līdz Austrālijai.

Cik maksā moldavīts?

Mūsu veikalā moldavīts pašlaik maksā no 59 € par 1,5 g smagu paraugu līdz 169 € par 4,7 g smagu paraugu, tas ir, ap 36 līdz 41 € par gramu. Lībijas tuksneša stikls pašlaik maksā 34 € un 36 €.

Kur Latvijā var apskatīt meteorītus?

Visu četru Latvijā kritušo meteorītu fragmenti ir Meteorītu muzejā Rīgā, ko apmeklē pēc iepriekšējas pieteikšanās. Biržu un Baldones meteorīta gabaliņi ir izstādīti arī LU Dabas mājā, bet Biržu meteorīta fragments kopš 2025. gada ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja kolekcijā.

Ko darīt, ja atradu akmeni, kas varētu būt meteorīts?

Pārbaudiet to ar Meteorītu muzeja bezmaksas tiešsaistes testu MID un, ja rezultāts liecina par labu meteorītam, ziņojiet muzejam. Pēdējais apstiprinātais meteorīts Latvijā nokrita 1890. gadā.

Vai Baltijā ir meteorītu krāteri?

Jā. Pēc Meteorītu muzeja datiem Igaunijā ir četri meteorītu krāteri un Lietuvā divi. Latvijā par trieciena krāteri uzskata zem zemes apslēpto Dobeles astroblēmu, kas ir 3,5 līdz 4 km plata, taču tās vecums ir neskaidrs un trieciena izcelsme vēl nav galīgi pierādīta.

Avoti

1. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: meteorīts (dati pēc GIA, Mindat, Britannica): frequencies.lv/enciklopedija/meteorits/
2. Mindat.org, “Moldavite”: www.mindat.org/min-10860.html
3. Mindat.org, “Libyan Desert Glass”: www.mindat.org/min-39796.html
4. Meteorītu muzejs Meteoriti.LV, “Meteorīti Latvijā” (4 kritieni, tipi, masas, krāteri Baltijā): www.meteoriti.lv/Latvija.php
5. Encyclopaedia Britannica, “tektite”: www.britannica.com/science/tektite
6. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: moldavīts (cietība, kopšana, atradnes): frequencies.lv/enciklopedija/moldavits/
7. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Lībijas tuksneša stikls (vecums, sastāvs, kopšana): frequencies.lv/enciklopedija/libijas-tuksnesa-stikls/
8. M. Schmieder, T. Kennedy, F. Jourdan, E. Buchner, W. U. Reimold, “A high-precision 40Ar/39Ar age for the Nördlinger Ries impact crater, Germany, and implications for the accurate dating of terrestrial impact events”, Geochimica et Cosmochimica Acta 220 (2018), 146-157: doi.org/10.1016/j.gca.2017.09.036
9. A. Rocholl, M. Böhme, H. A. Gilg, J. Pohl, U. Schaltegger, J. Wijbrans, komentārs par Schmieder u.c. (2018) rakstu, Geochimica et Cosmochimica Acta 238 (2018), 599-601: doi.org/10.1016/j.gca.2018.05.018
10. M. Schmieder u.c., atbilde uz komentāru, Geochimica et Cosmochimica Acta 238 (2018), 602-605: doi.org/10.1016/j.gca.2018.07.025
11. D. Stöffler, N. A. Artemieva, E. Pierazzo, “Modeling the Ries-Steinheim impact event and the formation of the moldavite strewn field”, Meteoritics & Planetary Science 37 (2002), 1893-1907: doi.org/10.1111/j.1945-5100.2002.tb01171.x
12. R. Skála u.c., “New constraints on the Polish moldavite finds”, Journal of Geosciences 61 (2016), 171-191: doi.org/10.3190/jgeosci.214
13. frequencies.lv, preču lapas “Moldavīts” un “Lībijas tuksneša stikls” (cena, svars, izcelsme), skatītas 08.11.2026: frequencies.lv/produkta-kategorija/tektiti/
14. J. Hyršl, “Moldavites: Natural or Fake?”, Gems & Gemology 51 (2015), GIA, Gem News International: www.gia.edu/gems-gemology/spring-2015-gemnews-moldavites-natural-fake
15. LSM.lv, 08.11.2020, J. Čunka, “Pa Līksnas meteorīta pēdām. Kas zināms par 200 gadu seno notikumu?” (K. Bērziņš, R. Gadzāns, H. Soms): www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tehnologijas-un-zinatne/pa-liksnas-m…
16. Mindat.org, “Lixna meteorite” (pēc Meteoritical Bulletin Database un vēsturiskajiem katalogiem): www.mindat.org/loc-266267.html
17. Meteorītu muzejs Meteoriti.LV, “Meteorīts: Līksna (Lixna)”: www.meteoriti.lv/Latvija/Liksna.php
18. Meteorītu muzejs Meteoriti.LV, “Par mums” (muzejs atklāts 02.06.2015, visu četru Latvijas meteorītu fragmenti): www.meteoriti.lv/Par_mums.php
19. Mindat.org, “Buschhof meteorite” (ar D. Vorobjova vēsturisko aprakstu latviski, red. I. Baltmane): www.mindat.org/loc-266274.html
20. Mindat.org, “Nerft meteorite”: www.mindat.org/loc-266295.html
21. Mindat.org, “Misshof meteorite” (ar D. Vorobjova vēsturisko aprakstu latviski, red. V. Hodireva, K. Bērziņš, I. Baltmane): www.mindat.org/loc-266299.html
22. Meteorītu muzejs Meteoriti.LV, “Meteorītu/nemeteorītu identifikācijas tests MID” un akcija “Vai arī tavā pagalmā ir meteorīts?”: www.meteoriti.lv/mid/
23. The Mineralogical Record, Schuh’s Annotated Bio-Bibliography: Chladni, Ernst Florenz Friedrich (1794. gada izdevums “Riga, bey Johann Friedrich Herrknoch”): mineralogicalrecord.com/new_biobibliography/chladni-ernst-florenz-f…
24. Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, “Museum of Meteorites”: www.lu.lv/en/astr/for-society/museum-of-meteorites/
25. LSM English, 26.06.2025, “Latvian nature museum buys meteorite bit on eBay”: eng.lsm.lv/article/society/education/26.06.2025-latvian-nature-muse…
26. Ģ. Stinkulis, “Latvijas ģeoloģiskā uzbūve”, Nacionālā enciklopēdija (atjaunots 28.08.2025): enciklopedija.lv/skirklis/26128
27. J. Burlakovs, M. Krievāns, V. Segliņš, K. Bērziņš, O. Stiebriņš, “Dobele impact structure in Latvia: review of archived reports for future research”, SGEM 2018 (LU pētniecības datubāze): research.lu.lv/en/publications/dobele-impact-structure-in-latvia-re…
28. Wikisource, “Ernst Florens Friedrich Chladni” (bibliogrāfija: 1794. gada izdevumi Rīgā, J. F. Hartknoch, un Leipcigā, G. J. Göschen): de.wikisource.org/wiki/Ernst_Florens_Friedrich_Chladni