Pulēts hematīts un melnais onikss plaukstā var šķist līdzīgi, taču hematīts ir dzelzs rūda, un tāda paša izmēra akmens ir aptuveni divreiz smagāks: Mindat datos hematīta blīvums ir 5,26 g/cm³, bet oniksa blīvums ir 2,6 līdz 2,65 g/cm³ [11, 4]. Melnais turmalīns ir minerāls, obsidiāns ir vulkānisks stikls, bet šungīts ir oglekli saturošs materiāls no Karēlijas. Lielāko daļu no tiem var atšķirt mājās ar acīm, plaukstu, magnētu un lukturīti, akmeni nesabojājot.
Pieci melnie akmeņi vienā tabulā
Divi no pieciem nav minerāli. Obsidiāns ir dabīgs stikls, un ar vārdu šungīts apzīmē gan gandrīz tīru amorfu oglekli, gan oglekli saturošu iezi [8, 9]. Minerālu datubāzēs tiem nav vienas noteiktas cietības un blīvuma, tāpēc tabulā šie skaitļi nav norādīti.
| Akmens | Kas tas ir | Cietība pēc Mosa skalas | Blīvums, g/cm³ | Spīdums | Galvenā pazīme |
|---|---|---|---|---|---|
| Melnais turmalīns (šerls) | minerāls no turmalīnu grupas | 7 līdz 7,5 | 3,18 līdz 3,22 | stiklains līdz sveķains | prizmas ar garenām rievām |
| Melnais onikss | halcedons jeb mikrokristālisks kvarcs | 6,5 līdz 7 | 2,6 līdz 2,65 | vaskveida | vienmērīgi melns vai ar taisnām joslām |
| Obsidiāns | vulkānisks stikls | nedaudz cietāks par logu stiklu | nav vienas vērtības | stiklains | gluds, izliekts lūzums ar asām šķautnēm |
| Šungīts | amorfs ogleklis vai oglekli saturošs iezis | nav vienas vērtības | nav vienas vērtības | pusmetālisks | oglekļa saturs no vairāk nekā 5 % līdz aptuveni 98 % |
| Hematīts | minerāls, dzelzs oksīds | 5 līdz 6 | 5,26 | metālisks | sarkanbrūna svītra, liels svars |
Tabulas dati ir no Mindat, GIA un Britannica [1, 2, 4, 5, 7, 8, 9, 10, 11]. Pēc šiem skaitļiem var salīdzināt arī svaru: melnais turmalīns ir apmēram par piekto daļu smagāks nekā tāda paša izmēra onikss, bet hematīts sver divreiz vairāk [1, 4, 11].
Kā pārbaudīt melno akmeni, to nesabojājot
Pēc GIA gemologu pieredzes melni, necaurspīdīgi akmeņi ir vieni no grūtāk nosakāmajiem, jo krāsot var jebkuru porainu materiālu un drošai atbildei vairumā gadījumu vajag laboratorijas iekārtas [6]. Mājās var pārbaudīt piecas pazīmes, kas akmeni nebojā.
- Forma un lūzums. Melnā turmalīna kristāli ir prizmas ar garenām rievām, bet obsidiāns lūst gludās, izliektās virsmās ar asām šķautnēm [7, 8, 14]. Pulētā sfērā vai piramīdā šīs pazīmes vairs nav redzamas.
- Svars plaukstā. Salīdziniet akmeni ar līdzīga izmēra oniksu: hematīts rokā šķitīs manāmi smagāks, un arī melnais turmalīns sver nedaudz vairāk.
- Spīdums. Hematīts spīd kā metāls, oniksa spīdums ir vaskveida, melnajam turmalīnam tas ir stiklains līdz sveķains, bet obsidiāns spīd kā stikls [1, 4, 8, 11].
- Magnēts. Pietuviniet akmeni spēcīgam magnētam vai nekustīgi novietotai kompasa adatai. Melnais dzelzs minerāls magnetīts kompasa adatu pievelk spēcīgi [14]. Mindat norāda, ka spēcīgi magnētiskās rotas, ko pārdod kā “magnētisko hematītu”, ir mākslīgs materiāls bez dabīga hematīta [12]. GIA laboratorijā sastapts arī magnētisks dabīgais hematīts, tāpēc magnēts dod pavedienu, nevis pierādījumu [6].
- Gaisma plānā malā. GIA iesaka spēcīgu, šauru gaismas staru virzīt uz akmens plānāko malu un skatīties ar palielinājumu. Melns akmens tur var izrādīties zaļš, brūns vai sarkans, hematīts slīpā gaismā izskatās sarkanbrūns, bet melnā oniksa joslas dažkārt redzamas tikai plānā malā [6].
Divas klasiskās ģeologu pārbaudes akmeni bojā. Svītras krāsu redz, akmeni pavelkot pa neglazētu porcelānu, taču tad no akmens noberžas pulveris, tāpēc GIA iesaka to darīt uzmanīgi un tikai neredzamā stūrītī [6]. Arī cietību nosaka skrāpējot, tāpēc pulētus akmeņus, sfēras un rotas neskrāpējiet. Daži melni materiāli vada elektrību, un to var pārbaudīt ar parastu multimetru, bet GIA brīdina, ka strāvu vada arī grafīta ieslēgumi citos akmeņos [6]. Vispārīgās pazīmes, pēc kurām dabīgu akmeni atšķir no stikla un plastmasas, atradīsiet rakstā Kā atpazīt īstu kristālu.
Vai zinājāt? Latvijas pludmalēs smiltīs mēdz būt zili melnas joslas. Tajās ir sakrājušies sīki dzelzi saturošu minerālu graudi: magnetīts, titānmagnetīts, ilmenīts un hromīts. Grāmatā “Latvijas minerāli un ieži” Dainis Ozols raksta, ka magnetītu no šīm smiltīm var viegli atdalīt ar spēcīgu magnētu [14].
Melnais turmalīns: rievas un trīsstūra šķērsgriezums
Melnais turmalīns jeb šerls (vecākos tekstos šorls) ir nātrija un dzelzs turmalīns, un Britannica to dēvē par dzelzs turmalīnu [1, 3]. Tā kristāli ir slaidas prizmas ar garenisku švīkojumu, un prizmas šķērsgriezums ir izliekts trīsstūris [14]. Pēc Mosa skalas tā cietība ir 7 līdz 7,5 [2]. Nosaukuma izcelsme un kopšanas padomi ir melnā turmalīna lapā enciklopēdijā.
Pulētā sfērā rievas nav redzamas. Tad salīdziniet svaru un spīdumu: šerls sver vairāk nekā onikss, un tā spīdums ir stiklains līdz sveķains [1]. Ja svītru tomēr pārbauda neapstrādātai šķembai, šerla svītra ir pelēcīgi balta līdz zilgani balta, bet hematītam tā ir sarkanbrūna [1, 11].
Pēc Britannica datiem turmalīns labi iztur dēdēšanu, tāpēc tas uzkrājas nogulumos [3]. Latvijā mikroskopiski turmalīna graudi ir smiltīs un smilšakmeņos, bet sīki kristāliņi laukakmeņos gadās reti. Dainis Ozols uzsver, ka turmalīna paraugs Latvijas laukakmenī būtu liela veiksme [14]. Melnā turmalīna sfēras, šķembas un rokassprādzes ir kategorijā Turmalīns.
Melnais onikss un melnais ahāts: parasti krāsots halcedons
Mindat skaidro, ka precīzā nozīmē onikss ir joslains, parasti melnbalts ahāts, un apraksta tradicionālo paņēmienu, ar kuru oniksu esot ieguvuši: akmeni mēnešiem mērcēja medū vai cukura šķīdumā un pēc tam koncentrētā sērskābē, kas cukuru saturošās joslas padarīja melnas [4]. GIA pētnieki tirgū populāro melno oniksu sauc par apstrādātu melnu halcedonu un skaidro, ka vienmērīgi melnu krāsu bieži iegūst, krāsojot porainu materiālu [6]. Viņu rakstā ir fotogrāfija ar diviem gabaliem no vienas halcedona plāksnes: viens ir nokrāsots melns, otrs ir palicis dabīgi gaiši pelēks [6].
Melnais ahāts un melnais onikss pēc sastāva ir viens un tas pats halcedons jeb mikrokristālisks kvarcs ar cietību 6,5 līdz 7 [5]. Ar oniksa vārdu tirgū pārdod arī joslainu kalcītu, Meksikas oniksu jeb oniksa marmoru, lai gan tas ir karbonāts, nevis kvarcs [4]. Kā krāsošanu aprakstīja Plīnijs Vecākais un kā to pilnveidoja Idar-Oberšteinā, lasiet rakstā Kameja un intalja.
Mūsu veikala melnais onikss un melnais ahāts ir pulēti akmeņi no Brazīlijas. Laboratorijā mēs tos neesam pārbaudījuši, tāpēc pieņemiet, ka to vienmērīgi melnā krāsa, visticamāk, ir iegūta krāsojot, kā tirgū ir ierasts. Kopšanas tabulā krāsotu halcedonu iesaka nemērcēt un netīrīt ar ķīmiskiem līdzekļiem [16].
Obsidiāns: vulkāniskais stikls ar asām šķautnēm
Obsidiāns ir magmatisks iezis dabīga stikla veidā. Tas rodas, kad viskoza lava atdziest tik strauji, ka nepaspēj kristalizēties [8, 15]. Britannica raksta, ka obsidiānā ir aptuveni 65 līdz 80 % silīcija dioksīda un parasti mazāk nekā 1 % ūdens, tā spīdums ir stiklains, un tas ir nedaudz cietāks par logu stiklu [8]. Parasti obsidiāns ir piķa melns, bet hematīts tam var piešķirt sarkanu vai brūnu toni, un sīki gāzes burbulīši rada zeltainu spīdumu [8]. Mindat piebilst, ka pirmie cilvēka darinātie spoguļi bija pulēta obsidiāna gabali [7].
No rūpnīcas stikla obsidiānu atšķir ieslēgumi. GIA gemologi ir novērojuši, ka mākslīgā stiklā mēdz būt gāzes burbuļi, bet dabīgajā vulkāniskajā stiklā tie ir izstiepti, un tajā ir arī dzelzs un titāna oksīdu ieslēgumi [6]. Tos var saskatīt ar lupu, spīdinot spēcīgu gaismu caur plānu malu. Kāpēc obsidiāns nav minerāls, skaidrots rakstā Minerāls, iezis vai kristāls, bet par acteku obsidiāna spoguli, kas saistīts ar Džonu Dī, var uzzināt rakstā par kristāla lodes vēsturi. Mūsu obsidiāna kategorijā ir piramīda no Meksikas (4×4 cm), kas pašlaik maksā 25 €.
Šungīts: ogleklis no Oņegas ezera krastiem
Mindat norāda, ka vārdu šungīts lieto divās nozīmēs. Pirmajā tas ir spīdīgs, gandrīz tīrs amorfs ogleklis: to 1879. gadā aprakstīja pēc paraugiem no Šuņgas ciema pie Oņegas ezera, un tajā bija ap 98 % oglekļa [9]. Otrajā nozīmē tas ir metamorfizēts prekembrija aļģu izcelsmes degslāneklis, kurā oglekļa ir vairāk nekā 5 % [10]. Abi materiāli sastopami galvenokārt Karēlijā, un fullerēnu šungītā ir tikai pēdas, 0,0001 līdz 0,001 % [9].
Tāpēc šungīta priekšmetu oglekļa saturs var krasi atšķirties. Kāpēc šungītu nevajag likt dzeramajā ūdenī un ko tirdzniecībā sauc par elitāro šungītu, lasiet šungīta lapā enciklopēdijā. Mūsu šungīta piramīda, pulētie akmeņi un rokassprādze ir no Karēlijas.
Hematīts: smags akmens ar sarkanu pulveri
Hematīts ir dzelzs oksīds Fe2O3 un pasaulē svarīgākā dzelzs rūda, jo tajā ir 70 % dzelzs un tas ir plaši izplatīts [13]. Kristāliskais hematīts ir tērauda pelēks līdz melns ar metālisku spīdumu, bet sīkgraudains, zemjains hematīts ir rūsas sarkans [11]. Svītra parasti ir sarkanbrūna [11], un mīksto, zemjaino hematītu sauc par sarkano okeru, ko lieto kā krāsu pigmentu [13]. Šī pigmenta vēsture ir aprakstīta rakstā Akmeņi, no kuriem taisīja krāsas.
Rotās populārais “magnētiskais hematīts” ir cits materiāls. Mindat to apraksta kā mākslīgu magnētisku materiālu, kurā dabīga hematīta nav vispār, un vienā pārbaudītā rotā tas izrādījās keramisks bārija un stroncija ferīta magnēts [12]. Ja hematīta krelles spēcīgi pievelkas magnētam, tās, visticamāk, nav no dabīga hematīta.
Latvijā hematīts sastopams zemjainu agregātu un graudainu garozu veidā dolomītu dobumos kopā ar kalcītu, un izskatīgākajos paraugos hematīta garoziņas ir blakus kalcīta kristāliem [14].
Kopšana un simbolika
Kopšanā pieci melnie akmeņi atšķiras. Oniksu un melno turmalīnu drīkst īsi noskalot, šungītu sargājiet no ūdens, bet hematītu drīkst īsi nomazgāt, tomēr ilgi mērcēt nav ieteicams. Kuriem akmeņiem neder ūdens un sāls, skaidrots rakstā Kā attīrīt kristālus. Neapstrādātam obsidiānam var būt asas malas, tāpēc glabājiet to uzmanīgi. Visu akmeņu prasības vienuviet ir apkopotas kopšanas tabulā [16].
Kristālu kopienā melnos akmeņus bieži uzskata par sazemēšanās un stabilitātes simbolu, un daudzi tos tur uz darba galda vai plauktā. Tā ir tradīcija, nevis zinātnisks apgalvojums, un katra akmens simboliku atradīsiet tā lapā akmeņu enciklopēdijā.
Biežākie jautājumi
Kā atšķirt melno turmalīnu no obsidiāna?
Neapstrādātam melnajam turmalīnam ir prizmas ar garenām rievām un trīsstūrainu šķērsgriezumu, bet obsidiāns ir stikls un lūst gludās, izliektās virsmās ar asām šķautnēm. Pulētus akmeņus atšķirt grūtāk, un drošu atbildi dod gemoloģiskā laboratorija.
Vai melnais onikss ir krāsots?
Parasti jā. GIA tirgū izplatīto melno oniksu sauc par apstrādātu melnu halcedonu, un vienmērīgi melnu krāsu bieži iegūst, krāsojot porainu akmeni. Arī krāsots tas paliek halcedons ar cietību 6,5 līdz 7 pēc Mosa skalas.
Kurš melnais akmens ir magnētisks?
Spēcīgi magnētiski ir magnetīts un mākslīgais “magnētiskais hematīts”, kurā dabīga hematīta nav. Arī daļa dabīgā hematīta reaģē uz magnētu, tāpēc magnēts dod pavedienu, nevis pierādījumu.
Kāpēc hematīts ir tik smags?
Hematīts ir dzelzs oksīds, kurā ir 70 % dzelzs, un tā blīvums ir 5,26 g/cm³. Tāda paša izmēra onikss sver aptuveni divreiz mazāk.
Vai šungīts ir minerāls?
Nē. Šis vārds apzīmē gan gandrīz tīru amorfu oglekli, gan oglekli saturošu degslānekli no Karēlijas, un Mindat pirmo apraksta kā mineraloīdu.
Kas ir vulkāniskais stikls?
Tas ir dabīgs stikls, kas rodas, kad lava atdziest tik strauji, ka nepaspēj kristalizēties. Pazīstamākais vulkāniskais stikls ir obsidiāns: parasti tas ir melns, ar stiklainu spīdumu un asām šķautnēm.
Avoti
- Mindat.org, “Schorl” (sastāvs, cietība, blīvums, spīdums, svītra): www.mindat.org/min-3578.html
- GIA Gem Encyclopedia, “Tourmaline” (cietība): www.gia.edu/tourmaline
- Encyclopaedia Britannica, “Tourmaline”: www.britannica.com/science/tourmaline-mineral
- Mindat.org, “Onyx” (definīcija, tradicionālā krāsošana, oniksa marmors): www.mindat.org/min-2999.html
- Mindat.org, “Chalcedony”: www.mindat.org/min-960.html
- M. L. Johnson, S. F. McClure, D. G. DeGhionno, “Some Gemological Challenges in Identifying Black Opaque Gem Materials”, Gems & Gemology 32(4), 1996, 252.-261. lpp. (GIA): www.gia.edu/dam/migrated-assets/docs/doc1/Some-Gemological-Ch…
- Mindat.org, “Obsidian”: www.mindat.org/min-8519.html
- Encyclopaedia Britannica, “Obsidian”: www.britannica.com/science/obsidian
- Mindat.org, “Shungite (1)”: www.mindat.org/min-11040.html
- Mindat.org, “Shungite (2)”: www.mindat.org/min-55988.html
- Mindat.org, “Hematite”: www.mindat.org/min-1856.html
- Mindat.org, “Magnetic Hematite”: www.mindat.org/min-35948.html
- Encyclopaedia Britannica, “Hematite”: www.britannica.com/science/hematite
- D. Ozols, “Latvijas minerāli un ieži”, Latvijas Petroglifu centrs, 2008 (Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē): www.daba.gov.lv/lv/media/1745/download
- Encyclopaedia Britannica, “Volcanic glass”: www.britannica.com/science/volcanic-glass
- FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: melnais turmalīns, melnais onikss, šungīts, hematīts, obsidiāns un kopšanas tabula: frequencies.lv/enciklopedija/kopsana/