Sveču diena 2. februārī: tradīcijas, ticējumi un sveču gaisma mājās

Pēteris Šmits krājumā “Latviešu tautas ticējumi” Sveču dienai veltīja vairāk nekā 200 numurētu ierakstu. Tajos pierakstīts gan par sveču liešanu un smiekliem, gan par matu sukāšanas aizliegumu un sauli, kurai jāspīd tik ilgi, lai paspētu apseglot zirgu [1]. Kādā pierakstā teikts, ka Sveču diena ir ziemas vidus [1]. 2027. gadā tā būs otrdien, 2. februārī.

Kad ir Sveču diena un kāpēc tieši 2. februārī

Sveču diena ir kristiešu svētki, ko svin 2. februārī. Tie ir veltīti Lūkas evaņģēlijā (Lk 2:22-38) aprakstītajam notikumam: Marija, ievērojot jūdu likumu, 40 dienas pēc Jēzus dzimšanas devās uz Jeruzalemes templi, lai šķīstītos un stādītu pirmdzimto dēlu Dieva priekšā [2]. Tāpēc svētki ir tieši 40 dienas pēc Ziemassvētkiem [2], un ar tiem noslēdzas Ziemassvētku liturģiskais cikls [3].

Senāko liecību atstāja svētceļniece Egērija, kas 4. gadsimta beigās Jeruzalemē aprakstīja svētku procesiju [3][2]. Viņas laikā svētki bija 14. februārī, 40 dienas pēc Epifānijas jeb Zvaigznes dienas, ko toreiz svinēja kā Kristus dzimšanas svētkus, bet 542. gadā imperators Justiniāns I lika tos pārcelt uz 2. februāri [2]. Pareizticīgās baznīcas, kas lieto Jūlija kalendāru, Sveču dienu svin 15. februārī, bet Armēņu baznīca 14. februārī [3]. Latvijā Sveču diena nav minēta likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, tāpēc tā nav brīvdiena [4].

Kāpēc to sauc par Sveču dienu

Nosaukums nāk no svecēm baznīcā. Britannica raksta, ka līdz 5. gadsimta vidum jau bija ieviesta paraža svinēt svētkus ar degošām svecēm un no tās cēlies angļu nosaukums Candlemas [2]. Nacionālā enciklopēdija piebilst, ka sveču svētīšana sāka ieviesties 11. gadsimtā [3]. Cisterciešu mūks Bernārs no Klervo rakstīja, ka procesijā iet pa divi ar svecēm rokās un ka tieši šīs paražas un daudzo lampu dēļ dienu sauc par Kandelāriju jeb Sveču dienu [3]. Vecpiebalgā pierakstīts līdzīgs skaidrojums: senos laikos ļaudis esot gājuši uz baznīcu ar aizdegtām svecēm (LTT 29688) [1].

Šmita krājuma pierakstos dienu sauc arī par Svecaini un ziemas Marijas dienu, Latgalē par Svacaini un Gromnicu, Asarē par Grabnīcu, bet Gārsenē par Grabenīcu (LTT 29690 līdz 29692, 29763, 29764) [1]. Februāri sauc arī par sveču mēnesi [5], un tā to jau 1649. gadā dēvēja Pauls Einhorns, par ko vairāk lasiet rakstā Veļu, salnu un vilku mēnesis [6]. Pats Šmits piezīmēja, ka luterāņi sveču svētīšanu atmeta, tomēr arī luterāņu zemēs saglabājās daudz senu ierašu un māņu, bet par senu latviešu svinībām ap šo laiku viņam ziņu nebija (LTT 29687) [1].

Sveču liešana: kāpēc sveces lēja tieši šajā dienā

Tēzaurs sveci skaidro kā apgaismošanai paredzētu stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojumu ar dakti vidū [5]. Kādā pierakstā blakus svecēm minēti arī skali: “Sveču dienu svinam svecēm un skaliem” (LTT 29699) [1]. Vairākos ticējumos teikts, ka Sveču dienā jālej sveces. Jaunrozē pierakstīts, ka tad lēja sveces, “lai tās jo gaiši un taupīgi degtu”, bet Tirzā ticēja, ka tās izdosies taisnas un degs gaiši (LTT 29703, 29705) [1]. Latgalē gan pierakstīts, ka Sveču dienā sveces nelej, bet nes uz baznīcu iesvētīt (LTT 29691) [1].

Šmita sadaļā par svecēm ir arī vispārīgi sveču liešanas ticējumi. Tajos teikts, ka, sveces lejot, jāsmejas, lai tās degtu gaiši, bet, ja lējējas rājas, sveces degot tumši un sprakšķot (LTT 29665, 29666) [7]. Lubānā ticēja, ka sveces jālej saulainā dienā, tad tās degšot gaiši (LTT 29683) [7].

Iesvētītajām svecēm piedēvēja sargājošu spēku. Latgalē ticēja, ka tās sargājot māju no pērkona, un tās lika mirējam rokās, lai rādītu gaišu ceļu (LTT 29691) [1]. Jau 1654. gadā mācītājs Georgs Mancelis sprediķu krājumā “Lettische Postill” rakstīja, ka ļaudis šīm svecēm piedēvē spēku apturēt vētru, pērkonu, krusu un zibeni (LTT 29707) [1]. Sveces lej arī mūsdienās: 2025. gada Sveču dienā Kuldīgas kultūras centrā lēja ierakumu sveces Ukrainas karavīriem [8].

Ticējumi par laiku: saule, sniegs un zirga apseglošana

Visvairāk pierakstu ir par laika un ražas zīlēšanu. Lubānā, Ikšķilē, Jaunrozē, Sesavā un citviet ticēja: ja Sveču dienā saule spīd vismaz tik ilgi, kamēr apseglo vai aizjūdz zirgu, vasarā būs labs siena laiks vai labs gads (LTT 29780 līdz 29793) [1]. Ticējumi gan ir pretrunīgi. Citos pierakstos spoža un saulaina Sveču diena sola vēl daudz sniega (LTT 29778, 29816), bet apmākusies diena “sludina labu gadu, spoža sliktu” (LTT 29828) [1].

Biškopji gaidīja sniegu, jo ticēja: ja Sveču dienā snieg, vasarā bites daudz spietos (LTT 29770, 29774) [1]. Vecgulbenē pierakstīts biškopja pantiņš “Labāk vilku ieraudzīju / Nekā sauli atspīdam” (LTT 29775) [1]. Ticēja arī, ka lāstekas no paspārnēm sola siltu pavasari, bet bagātu gadu gaidīja, ja no pažobeles pilēja tik daudz, ka gailis varēja nodzerties (LTT 29802, 29840) [1].

Vai zinājāt? Senākais datētais laika ticējums Šmita Sveču dienas sadaļā ir LTT 29777 ar avota norādi “S. Gūberts, 1688”: “Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, tad nāks vēl vairāk sniega, nekā priekš tam ir snidzis” [1]. Līdzīga vācu tradīcija vēstīja, ka saulainā Sveču dienā ezis met ēnu un ziema atgriežas. Nacionālā enciklopēdija raksta, ka tieši tā saistīta ar amerikāņu Murkšķa dienas izcelsmi 2. februārī, jo daudzi agrīnie Pensilvānijas kolonisti bija vācieši [3].

Ko Sveču dienā darīja un ko nedrīkstēja

Vecgulbenē pierakstīts, ka Sveču dienu svinēja lielās gavilēs. Tur ticēja, ka tam, kurš šai dienā vairāk tērē un priecājas, nākamais gads būs bagāts un laimīgs, un tautasdziesmā teikts: “Visu gadu naudu krāju, / Sveču dienu gaidīdams” (LTT 29694, 29695) [1]. Vairākās vietās ticēja, ka jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs (LTT 29733 līdz 29736) [1]. Ikšķilē ticēja, ka Sveču dienā jāvāra bieza putra, tad pienam būšot biezs krējums (LTT 29708), bet citā pierakstā teikts, ka biezas putras bļodas vidū jāiesprauž svece, tad lini nekritīšot veldrē (LTT 29858) [1].

Lai lini izaugtu gari, Sveču dienā brauca ciemos, un jo garāks ceļš, jo garāki izaugšot lini (LTT 29845 līdz 29849) [1]. Vecgulbenē tā paša iemesla dēļ laidās ar ragavām no kalna (LTT 29850), bet Lubānā un Jaungulbenē ticēja, ka meitām jāēd dzērvenes, lai būtu skaistas kā ogas (LTT 29726, 29727) [1].

Bija arī daudz aizliegumu. Matus nedrīkstēja sukāt, citādi tie visu gadu stāvēšot kā sveces (LTT 29875, 29876), kāpostus nevārīja un neēda, lai to galviņas neizaugtu garas un tievas kā sveces (LTT 29863, 29865), un adatas necilāja, lai nabadzība nedurtu kā adatas (LTT 29698) [1]. Vairākos pierakstos teikts, ka šai dienā nedrīkst vērpt, jo tad nepadosies lini vai sivēni (LTT 29760, 29855) [1].

Sveču diena bērnudārzā un mājās ar bērniem

Ticējumus var pārvērst vērojumā. Sveču dienā kopā ar bērniem pierakstiet, vai spīdēja saule un vai sniga, un vasarā salīdziniet to ar ticējumu par siena laiku. Arī dienas garumu var nosaukt precīzi: 2027. gada 2. februārī Saule Rīgā lēks plkst. 8.21 un rietēs plkst. 16.54, tātad būs virs horizonta 8 stundas un 33 minūtes, gandrīz par 1 stundu un 50 minūtēm ilgāk nekā ziemas saulgriežu dienā, 2026. gada 21. decembrī [9][10]. Pieraksts “Sveču diena ir ziemas vidus” (LTT 29689) [1] aptuveni sakrīt arī ar astronomiju. Pēc mūsu aprēķina no ASV Jūras spēku observatorijas datiem viduspunkts starp 2026. gada ziemas saulgriežiem (21. decembrī) un 2027. gada pavasara ekvinokciju (20. martā) būs 2027. gada 4. februārī, divas dienas pēc Sveču dienas [10].

LSM bērnu satura redakcija raksta, ka Sveču dienas galvenais ēdiens ir bieza putra, kurā var iespraust sveci [11]. Sveci aizdedz pieaugušais, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iesaka sveces novietot bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā [12]. Mazākajiem bērniem drošāka izvēle ir LED svecīte, bet sveču liešanu ar karstu vasku vai parafīnu labāk atstājiet pieaugušajiem. Ja bērniem rādāt arī akmeņus, atcerieties, ka kristāli nav rotaļlietas: mazus pulētus akmeņus glabājiet bērniem līdz 3 gadu vecumam nepieejamā vietā, jo tos var norīt vai ar tiem aizrīties.

Sveču gaisma mājās: kā dedzināt sveces droši

VUGD 2025. gada 28. novembrī ziņoja, ka 2025. gadā līdz 31. oktobrim bez uzraudzības atstātas sveces un svecītes adventes vainagos un eglītēs, iespējams, izraisīja 20 ugunsgrēkus, kuros trīs cilvēki zaudēja dzīvību [13]. VUGD sveču lietošanai iesaka šādus noteikumus [12]:

• novietojiet sveci uz nedegošas virsmas stabilā svečturī, kas atbilst sveces izmēram un formai;
• turiet to tālāk no aizkariem, audumiem un mēbelēm, kā arī no televizoriem, radiatoriem, krāsnīm un kamīniem;
• starp degošām svecēm atstājiet vismaz 10 centimetrus un raugieties, lai telpā nebūtu caurvēja;
• liesma nedrīkst tieši skart svečturi, dekoratīvās aplikācijas vai stiklu;
• regulāri apgrieziet dakti, dzēsiet sveci ar speciālu sveču nodzēsēju un nepārvietojiet degošu sveci, ja tā nav pārnēsājamā lukturītī;
• neatstājiet degošu sveci bez uzraudzības pat uz īsu brīdi un pirms gulētiešanas pārliecinieties, ka tā ir nodzēsta.

Selenīta svečturi bieži ir izgatavoti no satīna špata, šķiedraina ģipša, kura cietība pēc Mosa skalas ir tikai 2 [14]. Tējas svecīti ievietojiet kopā ar tās čaulu, jo liesma nedrīkst tieši skart svečturi [12]. Svečturi tīriet tikai ar sausu drāniņu, jo ūdenī ģipsis lēnām šķīst un virsma var kļūt matēta [14]. Apaļos selenīta svečturus atradīsiet sadaļā Selenīta svečturi. Krāsaināku gaismu dod lotosa svečturis no plāniem, gaismu caurlaidīgiem Capiz gliemežvākiem (pašlaik 17 €) [15], un to kopā ar selenīta svečturiem atradīsiet sadaļā Svečturi.

Gaismai bez atklātas liesmas der selenīta lampa: piemēram, 37 cm augstajai lampai komplektā ir E14 5 W LED spuldze, un tā pašlaik maksā 110 € [15]. Par lampas izmēra un vietas izvēli lasiet rakstā Selenīta lampa, bet visas lampas ir sadaļā Selenīta lampas.

Kristāli pie sveces: kurus turēt tālāk no karstuma

Akmeņus blakus svečturim novietojiet tā, lai tos nesasniegtu liesma un karstums, jo daļa minerālu karstumu necieš [14]. Opāls satur ūdeni, un karstums, izteikti sauss gaiss vai spilgta tieša gaisma tajā var radīt sīku plaisu tīklu. Malahīts ir mīksts, ar cietību 3,5 līdz 4, un jutīgs pret karstumu un skābēm [14]. Mēnessakmenī karstums un straujas temperatūras maiņas var radīt plaisas, bet celestīna zilā krāsa var izbalēt, ja paraugs atrodas tiešā saulē vai karstumā [14]. Arī larimāram saule un karstums nav ieteicami, bet topāzu, kam ir pilnīga skaldnība, sargājiet no liela karstuma un straujām temperatūras maiņām [14].

Dienā bīstams var būt pats akmens. Kalnu kristāla lodes un citi caurspīdīgi apaļi kristāli saulē var savākt starus kā lēca un aizdedzināt tuvumā esošus priekšmetus, tāpēc tos nenovieto saulainā palodzē vai pie aizkariem [14].

Biežākie jautājumi

Kad ir Sveču diena 2027. gadā?

Sveču dienu svin 2. februārī, 40 dienas pēc Ziemassvētkiem, un 2027. gadā tā būs otrdien. Pareizticīgās baznīcas, kas lieto Jūlija kalendāru, to svin 15. februārī.

Kāpēc Sveču dienā lej sveces?

Tautas ticējumos teikts, ka Sveču dienā lietās sveces degs gaiši, taisni un taupīgi. Ticēja arī, ka, sveces lejot, jāsmejas un nedrīkst strīdēties. Tie ir pierakstīti ticējumi, nevis padomi sveču kvalitātei.

Ko Sveču dienā nedrīkst darīt?

Ticējumos teikts, ka Sveču dienā nedrīkst sukāt matus, vārīt kāpostus, cilāt adatas un vērpt. Citādi mati stāvēšot kā sveces, kāpostiem izaugšot garas un tievas galviņas, bet lini un sivēni nepadošoties.

Kādi ir Sveču dienas ticējumi par laiku?

Daudzviet ticēja: ja saule spīd tik ilgi, kamēr apseglo zirgu, vasarā būs labs siena laiks. Citos ticējumos spoža diena sola vēl daudz sniega, bet sniegs Sveču dienā sola bitēm daudz spietu.

Vai Sveču diena ir brīvdiena?

Nē. Sveču diena nav iekļauta likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, tāpēc Latvijā tā nav brīvdiena.

Kā atzīmēt Sveču dienu bērnudārzā?

Pastāstiet bērniem ticējumus, kopā pierakstiet, vai spīd saule un vai snieg, un pagatavojiet biezu putru. Sveces aizdedz tikai pieaugušais, un tās novieto bērniem nepieejamā vietā.

Avoti

1. P. Šmits. Latviešu tautas ticējumi (1940 līdz 1941), LU MII digitālā versija: Sveču diena, Nr. 29687 līdz 29888
2. Encyclopaedia Britannica. Candlemas (redakcijas raksts)
3. V. Tēraudkalns. Sveču diena. Nacionālā enciklopēdija, Latvijas Nacionālā bibliotēka (atjaunots 02.10.2026)
4. Likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, likumi.lv (redakcija no 18.03.2025)
5. Tēzaurs, LU Matemātikas un informātikas institūts. Šķirkļi “sveču mēnesis” un “svece”
6. FREQUENCIES. Veļu, salnu un vilku mēnesis: seno latviešu mēnešu nosaukumi (P. Einhorns, 1649)
7. P. Šmits. Latviešu tautas ticējumi, LU MII digitālā versija: Sveces, Nr. 29665 līdz 29686
8. LSM.lv, Skrundas televīzija. Sveču dienā Kuldīgā lej ierakumu sveces (02.02.2025)
9. timeanddate.com. Sunrise and sunset times in Riga: februāris 2027, decembris 2026
10. ASV Jūras spēku observatorija (USNO), Astronomical Applications Department. Earth’s Seasons and Apsides (2026 un 2027) un Sun and Moon Data for One Day (Rīga, 2.02.2027 un 21.12.2026)
11. LSM.lv Bērnu satura redakcija. Matus neķemmēt, adatas necilāt, naudu tērēt un putru vārīt: senču gudrības Sveču dienai (02.02.2024)
12. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Sveču (atklātas liesmas) izmantošana (15.10.2024)
13. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Lai adventes sveces deg droši (28.11.2025)
14. FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: selenīts, opāls, malahīts, mēnessakmens, celestīns, larimārs, topāzs, kalnu kristāls (sastāvs, cietība, kopšana; dati pēc GIA, Mindat, geology.com)
15. frequencies.lv preču lapas (cena un pieejamība pārbaudīta 08.11.2026): selenīta apaļš svečturis, lotosa svečturis, selenīta lampa 37 cm