2026. gada augusta beigās Latvijas Universitātes paleontologi kopā ar kolēģiem no Zviedrijas un Austrālijas aprakstīja jaunu plaušzivju sugu Jumisodus latus. Tās zobu plātņu kontūras atgādina Jumja zīmi, tāpēc suga nosaukta latviešu druvu dievības vārdā. Fosilija ir aptuveni 360 miljonus gadu veca [1]. Projekta vadītājs Ervīns Lukševičs Latvijas devona nogulumus sauc par pasaules mēroga dārgumu krātuvi seno zivju pētniekiem [1]. Dinozaurus Latvijā gan neatrod, un arī tam ir ģeoloģisks izskaidrojums.
Kas ir fosilijas un kāpēc Latvijā tās visbiežāk ir devona zivis
Fosilijas ir senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi un organismu darbības pēdas, ko sauc arī par pārakmeņojumiem [2]. Latvijā ir plaši izplatīti devona nogulumieži, kas ir 390 līdz 360 miljonus gadu veci un atsedzas daudzās kraujās. Devona periodā Latvijas teritoriju laiku pa laikam klāja sekla, plaša jūra. Mugurkaulnieku atliekas Burtnieku svītas smilšakmeņos atrastas jau pirms vairāk nekā 200 gadiem [3].
Devonu bieži sauc par zivju valdīšanas laiku. Tolaik uz Zemes vēl nebija ne dinozauru, ne putnu, ne zīdītāju, un zivis un bezžokļaiņi bija vienīgie mugurkaulnieki [4]. Tāpēc lielākā daļa Latvijas atradumu ir devona bruņuzivis un agrīnie četrkājainie dzīvnieki [5]. Smilšakmeņus ir samērā viegli preparēt, un fosilijas tajos saglabā trīsdimensionālu formu, kas ir tuva sākotnējai [4].
Bruņuzivis: zivis ar kaula bruņām
Bruņuzivis (latīniski Placodermi) ir izmirušas zivis ar žokļiem. Galvu un kaklu tām klāja smagas kaula bruņas, un to uzplaukums bija devona periodā [6]. Viena no pazīstamākajām Latvijas bruņuzivīm ir Asterolepis ornata, kuras pasaulē retās fosilijas no Lodes māla karjera var apskatīt Latvijas Nacionālajā dabas muzejā kopā ar daivspurzivs Panderichthys atliekām [7].
Daivspurzivis ir četrkājaino dzīvnieku priekšteči. To spurām bija labi attīstīts iekšējais skelets un muskuļi, un spuru skeletā var atpazīt kaulus, kas raksturīgi cilvēka rokām un kājām [4]. Devona beigās no tām attīstījās pirmie tetrapodi, grupa, pie kuras šodien pieder abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji [4].
Lodes māla karjers: bruņuzivju mazuļi un seni parazīti
Lodes māla karjers atrodas starp Liepas ciemu un Gaujas senieleju. Māla iegulu 1953. gadā atklāja ģeologs J. Slienis, bet 1970. gadā V. Kuršs tur atrada labi saglabājušās vēlā devona bruņuzivju fosilijas. Mālu karjerā joprojām iegūst uzņēmums “Lode”, kas ražo ķieģeļus [8]. Pēc Lukševiča teiktā, Lode ir vienīgā vieta pasaulē, kur atrasti gandrīz pilnīgi bruņuzivju eksemplāri ar acu plātnēm, spurām un astēm [5].
Lodes faunā ir vismaz 15 bezžokļaiņu un žokļaino zivju taksonu, un īpaši labi saglabājušies bruņuzivs Asterolepis ornata un akantodes Lodeacanthus gaujicus mazuļi [9]. Bruņuzivju un akantožu mazuļiem Lodes iegulā paleontoloģe Ieva Upeniece 2011. gadā veltīja savu promocijas darbu Latvijas Universitātē [10]. Fosiliju iegula ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis ar nosaukumu “Lodes bruņuzivju iegula” [11].
Vai zinājāt? Lodes zivju mazuļu ķermeņos atrastas parazītisku plakano tārpu atliekas. Upeniece 2001. gadā rakstīja, ka tas ir pirmais šādu parazītu atradums fosilijās un senākā līdz tam atrastā parazītiskā saistība [9].
Ventastega: četrkājainais plēsējs no Ventas krasta
Ventastega curonica pirmo reizi aprakstīta 1994. gadā, un tā zināma tikai no trim vēlā devona Ketleru svītas atradnēm Latvijas rietumos: Ketleri, Pavāri-1 un Pavāri-2. Ketleru atradne Ventas labajā krastā pie pamestajām Ķetleru mājām zināma kopš 20. gadsimta 30. gadiem [12]. Sugas nosaukumā iemūžināti Venta un Kurzeme. Ventastega bija četrkājains plēsējs, mazliet garāks par metru, un dzīvoja pirms aptuveni 365 miljoniem gadu, kad Latvijas teritorija atradās dažus grādus uz dienvidiem no ekvatora [4].
2008. gadā žurnālā Nature Pērs Ālbergs, Ervīns Lukševičs un kolēģi aprakstīja ventastegas galvaskausu, izcili saglabājušos smadzeņu kapsulu, plecu joslu un daļu iegurņa. Ventastega ir starpposms starp elpistostegīdiem Panderichthys un Tiktaalik un devona četrkājainajiem Acanthostega un Ichthyostega, un tā ir pirmatnējākais devona tetrapods, no kura zināmas plašas atliekas [13]. Lukševičs ventastegas galvaskausu sauc par trešo labāk saglabājušos devona tetrapoda eksemplāru pasaulē [5]. Gan “Ketleru atsegums”, gan “Pavāru atsegumi” ir aizsargājami dabas pieminekļi [11], un tieši Pavāru-2 atsegumā Cieceres upes baseinā 2022. gadā atrasta arī jaunā plaušzivs Jumisodus latus [1].
Latvijas Banka 2020. gadā ventastegai veltīja 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, kuras maksimālā tirāža bija 3000 eksemplāru. Tās dizainu veidoja Ivars Drulle, reversā ir skaitlis 365 000 000, bet aversā ventastegas skelets iezīmēts ar fotoluminiscējošu apdruku: ja monētu vismaz 40 sekundes patur spilgtā gaismā, tumsā skelets spīd [14][4].
Kāpēc Latvijā neatrod dinozaurus
Dinozauri parādījās vēlajā triasā, aptuveni pirms 225 miljoniem gadu, un, ja neskaita putnus, izmira krīta perioda beigās, aptuveni pirms 66 miljoniem gadu [15]. Latvijā plaši izplatītie devona ieži ir 390 līdz 360 miljonus gadu veci [3], tātad tie radās vairāk nekā 100 miljonus gadu pirms pirmajiem dinozauriem.
Dinozauru laikmeta ieži Latvijā ir reti. Dabas muzejā izstādītie juras perioda amonīti nāk no Latvijas dienvidrietumu daļas [7]. Latvijas juras perioda Zaņas svītas māli uzkrājās jūrā, Papiles svītas māli veidojās uz sauszemes, un abus ievērojami traucējuši pleistocēna ledāji [16]. Vēl 2012. gadā zinātnieki rakstīja, ka mezozoja sauszemes mugurkaulnieku fosilijas nebija zināmas ne Lietuvā, ne plašākā Austrumbaltijas reģionā, tostarp Latvijā. Pirmās atrada Lietuvas ziemeļrietumos, Šaltišķu māla karjerā, un tās piederēja fitozauriem, triasa perioda daļēji ūdenī dzīvojošiem rāpuļiem, nevis dinozauriem [17].
Vai zinājāt? Dabas muzeja paleontoloģijas ekspozīcijā ir arī tiranozaura zobu fragmenti [7]. Tiranozaurs dzīvoja vēlajā krīta periodā pirms 68 līdz 66 miljoniem gadu, un tā atliekas atrastas Kanādā un ASV [18].
Kur fosilijas apskatīt ar ģimeni
Latvijas Nacionālā dabas muzeja 2. stāvā ir 2006. gadā izveidotā ekspozīcija “Zemes un biosfēras evolūcija”, kas sakārtota pēc Zemes vēstures ērām un periodiem [7]. Muzeja paleontoloģiskajā krājumā ir 430 miljonus gadu veci koraļļi, 160 miljonus gadu vecas gliemju čaulas un mamutu kauli, bet tā vērtīgākā daļa ir daudzveidīgā devona zivju kolekcija [19].
Latvijas Universitātes muzeja paleontoloģijas ekspozīcijā galveno vietu ieņem izcili devona bruņuzivju atradumi [20]. 2025. gada Muzeju naktī LU muzeja dabaszinātņu kolekcijās Kronvalda bulvārī 4 bija atvērta arī pastāvīgā ģeoloģijas ekspozīcija [21], taču pirms apmeklējuma pārbaudiet aktuālo darba laiku. Dabā devona iežus var aplūkot, piemēram, Ventas krastā Ātrajā kalnā, kur atsedzas pašās devona beigās veidojušies nogulumi ar augu sakņu struktūrām un senām augsnēm, vai Vidzemes jūrmalas stāvkrastos, kur devona smilšakmeņos redzamas plūdmaiņu pazīmes un zivju fosilijas [3].
Kā uzvesties dabas pieminekļos
Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa teritorijā aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to pārvietot, kā arī alās kurināt ugunskurus [22]. Dažām teritorijām ir savi noteikumi. Piemēram, dabas liegumā “Vidzemes akmeņainā jūrmala” pludmalē aizliegts bojāt, sadalīt un pārvietot akmeņus un izvest no pludmales akmeņus un smiltis. Ārpus aizsargājamām teritorijām akmeņus savām vajadzībām drīkst lasīt, ja tas iepriekš saskaņots ar zemes īpašnieku [23].
Lodes karjers ir darbojoša ražotne, tāpēc par apmeklējumu vispirms vienojieties ar uzņēmumu. Ja atrodat neparastu fosiliju, nofotografējiet to vietā, kur tā atrasta, un parādiet speciālistiem, piemēram, Dabas muzejā vai Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļā.
Kā glabāt amonītu un septāriju mājās
Amonīts ir izmiruša jūras galvkāja čaula, ko parasti aizstājis kalcīts, aragonīts vai pirīts. Amonoīdu fosilijas sastopamas no devona līdz krīta perioda beigām, kad tie izmira apmēram vienlaikus ar dinozauriem. Putekļus noslaukiet ar sausu, mīkstu drāniņu. Kalcīta un aragonīta čaulas reaģē ar skābēm, bet pirītizēti amonīti mitrumā var sākt oksidēties un drupt, tāpēc glabājiet tos sausā vietā [24]. Tirdzniecībā amonītus mēdz salīmēt, papildināt ar pildvielu vai pieslīpēt, tāpēc aplūkojiet arī parauga aizmuguri [24]. Kā atpazīt imitācijas un apstrādātus akmeņus, lasiet rakstā Kā atpazīt īstu kristālu.
Septārijs nav minerāls, bet konkrēcija: māla un karbonātu matrica, kuras plaisas aizpildījis kalcīts, retāk aragonīts, siderīts vai barīts. Nosaukums cēlies no latīņu septum, starpsiena, un dažos paraugos saglabājušās arī fosilijas, piemēram, amonīti. Kalcīts reaģē ar skābēm, tāpēc septāriju tīriet tikai ar sausu vai viegli mitru mīkstu drāniņu un uzreiz nosusiniet [25]. Kalcīta cietība ir tikai 3, tāpēc to viegli saskrāpēt [26].
Visu akmeņu kopšanas ieteikumi vienuviet ir mūsu kopšanas tabulā. Ja vēlaties kolekcijā dabiskas formas akmeņus, apskatiet neapstrādātos akmeņus, drūzas un ģeodes, bet minerālus, kas bieži aizstāj amonītu čaulas, atradīsiet sadaļās kalcīts un pirīts; par drūzām vairāk lasiet rakstā Kristālu formas.
Biežākie jautājumi
Vai Latvijā ir atrasti dinozauri?
Līdz šim nav. Latvijā plaši izplatītie devona ieži ir 390 līdz 360 miljonus gadu veci, tātad vecāki par dinozauriem. Vēl 2012. gadā zinātnieki rakstīja, ka visā Austrumbaltijā mezozoja sauszemes mugurkaulnieki nebija zināmi, un pirmās šādas atliekas Lietuvā piederēja fitozauriem, nevis dinozauriem.
Kas ir Ventastega?
Ventastega curonica ir četrkājains plēsējs, kas dzīvoja pirms aptuveni 365 miljoniem gadu un bija mazliet garāks par metru. Tā zināma tikai no trim Ketleru svītas atradnēm Kurzemē, Ventas un Cieceres baseinā, un nosaukta Ventas un Kurzemes vārdā.
Kas ir bruņuzivs?
Bruņuzivis (latīniski Placodermi) ir izmirušas zivis ar žokļiem, kurām galvu un kaklu klāja smagas kaula bruņas. Visdaudzveidīgākās tās bija devona periodā, un viena no pazīstamākajām Latvijā ir Asterolepis ornata no Lodes māla karjera.
Kur Rīgā var apskatīt fosilijas?
Latvijas Nacionālā dabas muzeja ekspozīcijā “Zemes un biosfēras evolūcija” ir Lodes bruņuzivis, juras perioda amonīti no Latvijas dienvidrietumiem un tiranozaura zobu fragmenti. Devona bruņuzivju atradumi ir arī Latvijas Universitātes muzeja paleontoloģijas ekspozīcijā.
Vai fosilijas drīkst vākt dabā?
Aizsargājamos ģeoloģiskajos dabas pieminekļos aizliegts uz tiem rakstīt, zīmēt, gravēt un tos pārvietot, un dažām teritorijām ir vēl stingrāki noteikumi. Ārpus aizsargājamām teritorijām akmeņus savām vajadzībām drīkst lasīt, ja tas saskaņots ar zemes īpašnieku.
Kā kopt amonītu?
Noslaukiet putekļus ar sausu, mīkstu drāniņu un sargājiet no skābēm. Pirītizētus amonītus glabājiet sausā vietā, jo mitrumā tie var oksidēties un drupt.
Avoti
- Research Latvia (Izglītības un zinātnes ministrija), 10.09.2026: A New Devonian Lungfish Species Discovered in Latvia
- Tēzaurs.lv (pēc “Latviešu literārās valodas vārdnīcas”): fosilijas
- Latvijas Universitāte, Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa: Sedimentology and the Devonian vertebrate palaeontology
- Latvijas Banka, kolekcijas monētas apraksts (PDF): Ventastega
- Research Latvia, 02.04.2026 (Ervīns Lukševičs, LU Ģeoloģijas nodaļas profesors): Which Came First: the Chicken or the Egg? Explained by Dr. geol. Ervīns Lukševičs
- University of California Museum of Paleontology (UCMP): Introduction to the Placodermi
- Latvijas Nacionālais dabas muzejs: Ekspozīcija “Zemes un biosfēras evolūcija”
- Enter Gauja (Gaujas nacionālā parka tūrisma portāls): Lode clay-pit
- Upeniece I., Mitteilungen aus dem Museum für Naturkunde in Berlin, Geowissenschaftliche Reihe 4, 2001: The unique fossil assemblage from the Lode Quarry (Upper Devonian, Latvia)
- Upeniece I., promocijas darbs, Latvijas Universitāte, 2011: Devona bruņuzivju un akantožu paleoekoloģija un to mazuļi Lodes iegulā
- Ministru kabineta 14.07.2022. noteikumi Nr. 461 (Likumi.lv): Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem
- Ahlberg P. E., Lukševičs E. u.c., Earth and Environmental Science Transactions of the Royal Society of Edinburgh 115, 2024: New light on the braincases of Ventastega curonica and Acanthostega gunnari
- Ahlberg P. E., Clack J. A., Lukševičs E., Blom H., Zupiņš I., Nature 453, 1199-1204, 2008: Ventastega curonica and the origin of tetrapod morphology
- Latvijas Banka, e-monetas.lv monētu arhīvs: Ventastega
- University of California Museum of Paleontology (UCMP): Introduction to the Dinosauria
- Pipira D., noslēguma darbs, Latvijas Universitāte, 2012 (DSpace): Latvijas juras mālainie nogulumi un to veidošanās apstākļi
- Brusatte S. L. u.c., Geological Magazine 150, 2013 (tiešsaistē 2012; Edinburgas Universitātes repozitorijs): First record of Mesozoic terrestrial vertebrates from Lithuania: phytosaurs of probable Late Triassic age
- Natural History Museum, Londona: Dino Directory: Tyrannosaurus
- Latvian National Museum of Natural History: The Palaeontological Collection
- Muzeji.lv, Latvijas muzeju katalogs: Museum of the University of Latvia
- LV portāls, 2025: Muzeju naktī būs aplūkojamas Latvijas Universitātes unikālās vērtības
- Ministru kabineta 16.03.2010. noteikumi Nr. 264 (Likumi.lv): Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
- LV portāls, e-konsultācija, 2025: Vai publiskajā ārtelpā drīkst lasīt akmeņus
- FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Amonīts
- FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Septārijs
- FREQUENCIES akmeņu enciklopēdija: Kalcīts