Šungīts nosaukts Karēlijas ciema Šungas vārdā.
Šungītu pirmo reizi aprakstīja no atradnes pie Šungas ciema Karēlijā, Krievijā, netālu no Oņegas ezera. Tas ir melns, spīdīgs vai matēts materiāls ar ļoti augstu oglekļa saturu.

Šungīts ir akmens, ko tradicionāli saista ar spēcīgu zemējumu un stabilitāti.
Mīksts akmens: to var saskrāpēt stikls un tērauds. Glabājiet atsevišķi un tīriet ar mīkstu drāniņu.
Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Var turēt gaišā vietā.
Izvairieties: ilgstošs karstums, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.
Piezīme. Var atstāt tumšu nospiedumu; glabāt atsevišķi no gaišiem audumiem.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: salvijas vai palo santo dūmi, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Šungīts tradicionāli saistīts ar saknes čakra enerģiju un stabilitāti.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā šungīts bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē stabilitāti un iekšēju līdzsvaru.
Zeme elements tradicionāli piešķir šim akmenim stabilitāti un līdzsvarotu raksturu.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Šungītu pirmo reizi aprakstīja no atradnes pie Šungas ciema Karēlijā, Krievijā, netālu no Oņegas ezera. Tas ir melns, spīdīgs vai matēts materiāls ar ļoti augstu oglekļa saturu.
Šungīts atrodas paleoproterozoja metamorfizētu nogulumiežu un vulkānisko iežu slāņos, kuru vecums ir ap 2 miljardiem gadu. Zinātniski šungītu klasificē kā mineraloīdu, nevis minerālu.
Kopš 18. gadsimta vidus šungītu izmanto kā melnu krāsas pigmentu. 20. gadsimta 70. gados no tā sāka ražot šungizītu, vieglu siltumizolācijas pildvielu būvniecībai.
Fullerēni ir īpašas, lodveida oglekļa molekulas, un šungītā tie konstatēti aptuveni 1 līdz 10 miljonās daļas koncentrācijā. Pētījumi rāda, ka šungīts ar fullerēniem nav bagātāks par citiem oglekli saturošiem iežiem. Šungītā atrasts arī neliels daudzums grafēna.
Šungīts ir pazīstams galvenokārt no Karēlijas, Krievijas ziemeļrietumos, Oņegas ezera apkārtnes. Nosaukums cēlies no Šungas ciema, kur to pirmo reizi aprakstīja.
Zinātniski šungīts ir mineraloīds, nevis minerāls. Pēc spīduma to iedala spīdīgajā, pusspīdīgajā, pusmatētajā un matētajā paveidā.
Jā, bet ļoti mazā daudzumā, aptuveni 1 līdz 10 miljonās daļas. Šajā ziņā šungīts neatšķiras no citiem oglekli saturošiem iežiem.
Nav ieteicams. Šungīts var saturēt smago metālu piemaisījumus, piemēram, svinu un kadmiju, tāpēc kā dekoratīvu akmeni to labāk nelikt dzeramajā ūdenī.
Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Jā, saules gaisma tam nekaitē.
3.5-4 pēc Mosa skalas. Mīksts akmens: to var saskrāpēt stikls un tērauds. Glabājiet atsevišķi un tīriet ar mīkstu drāniņu.
Galvenā atradne ir Krievija.