Rozā kvarca krāsas noslēpumu atklāja tikai 21. gadsimta sākumā.
Kopš 1930. gadiem uzskatīja, ka rozā krāsu rada rutila vai titāna piemaisījumi. 2001. gadā Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pētnieki izpētīja rozā kvarcu no 29 atradnēm visā pasaulē un atklāja mikroskopiskas šķiedras, kas līdzīgas minerālam dimortjerītam. Tieši šīs šķiedras piešķir masīvajam rozā kvarcam tā maigo krāsu.
Rozā kvarcs gandrīz nekad neveido skaidrus kristālus.
Parastais rozā kvarcs aug masīvos gabalos bez kristālu skaldnēm, tāpēc to slīpē lodēs, figūrās un krellēs. Labi izveidoti rozā kvarca kristāli ir reti un zināmi tikai dažās atradnēs, piemēram, Minasžeraisas štatā Brazīlijā un Ņūrijā Meinas štatā ASV. To krāsu rada alumīnija un fosfora krāsas centri, un atšķirībā no masīvā rozā kvarca šie kristāli gaismā var izbalēt.
Rozā kvarcs ir Dienviddakotas štata minerāls ASV.
Rozā kvarcu Dienviddakotā netālu no Kasteras pilsētas atrada 1880. gados. 1966. gadā to oficiāli pasludināja par štata minerālu. To joprojām iegūst Melnajos kalnos un izmanto rotās un dekoratīvos priekšmetos.