Opāls ir akmens, ko tradicionāli saista ar radošumu un emocionālu dziļumu un iedvesmu.
Vidēji ciets: ikdienā izturīgs, bet var saskrāpēties no cietākiem akmeņiem. Glabājiet atsevišķi.
Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
Izvairieties: ilgstoša tieša saule, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.
Piezīme. Opāls satur ūdeni: karstums, ļoti sauss gaiss un spilgta tieša gaisma var radīt sīku plaisu tīklu. Tīrīt tikai ar remdenu ziepjūdeni un mīkstu drānu, bez ultraskaņas un tvaika; salīmētus opālus (dubletus, tripletus) nemērcēt.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: salvijas vai palo santo dūmi, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Opāls tradicionāli saistīts ar vainaga čakra un sakrālā čakra enerģiju un iedvesmu.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā opāls bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē iedvesmu un iekšēju līdzsvaru.
Ūdens elements tradicionāli piešķir šim akmenim iedvesmu un līdzsvarotu raksturu.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Romieši šo akmeni sauca par opalus, kas nozīmēja „dārgakmens”. Valodnieki vārdu saista ar grieķu opallios un, iespējams, ar sanskrita vārdu upala, „akmens, dārgakmens”. Angļu valodā vārds opal ienāca 16. gadsimta beigās caur franču valodu.
Mūsu ēras 75. gadā Plīnijs rakstīja, ka dažu opālu krāsu spēle līdzinās gleznotāju dziļākajām un bagātākajām krāsām. Viņš atzīmēja, ka opālā redzams rubīna sarkanais, smaragda zaļais, topāza dzeltenais, safīra zilais un ametista violetais tonis. Tāpēc lielāko daļu vēstures opālu uzskatīja par laimīgāko un maģiskāko dārgakmeni.
Ticējums, ka opāls nes nelaimi tiem, kas nav dzimuši oktobrī, cēlies no sera Valtera Skota 19. gadsimta romāna „Anne of Geierstein”. GIA uzsver, ka senās tradīcijas šādu ticējumu nepazīst. Eiropā opālu ilgi uzskatīja par cerības, tīrības un patiesības simbolu.
Opāls oficiāli pasludināts par Austrālijas nacionālo dārgakmeni 1993. gada 23. jūlijā. Austrālijas pamatiedzīvotāji to sauc par „tuksneša uguni”, un Sapņu laika stāsti vēsta, ka opāla krāsas radās, kad varavīksne pieskārās zemei. Melnais opāls nāk galvenokārt no Laitningridžas (Lightning Ridge), bet baltais no Kūberpīdi (Coober Pedy) un Andamūkas (Andamooka).
Opāls sastopams dažādās krāsās un veidos. Katrai šķirnei ir sava lapa.
Dārgajā opālā ir sīkas silīcija dioksīda lodītes, kas sakārtotas režģī; gaisma starp tām difraģē un sadalās spektra krāsās. Lodīšu izmērs nosaka krāsu, piemēram, aptuveni 0,1 mikrona lodītes rada violetu, tāpēc, akmeni kustinot gaismā, redzamas dažādas varavīksnes krāsas.
Opālu nav ieteicams mērcēt, tāpēc kristālu kopšanā izvēlas metodes bez ūdens. Ja rota jānotīra, GIA par vienīgo drošo veidu uzskata siltu ziepjūdeni; salīmētus dubletus un tripletus nemērcējiet, jo ūdens var iekļūt starp slāņiem.
Nē, tas ir salīdzinoši jauns mīts, kas izplatījās pēc Valtera Skota 19. gadsimta romāna „Anne of Geierstein”. Lielāko daļu vēstures opālu uzskatīja par laimīgu dārgakmeni, un tas ir oktobra dzimšanas akmens.
Opāla struktūrā var būt līdz 20 % ūdens. Tāpēc tas ir jutīgs pret lielu karstumu un straujām temperatūras maiņām, kas var radīt plaisas.
Opāla cietība pēc Mosa skalas ir 5 līdz 6,5, un GIA tā izturību pret triecieniem vērtē kā ļoti vāju līdz vidēju. To var nēsāt rotās, taču gredzenā jāuzmanās no triecieniem un skrāpējumiem.
GIA norāda, ka opāls kopumā ir stabils, taču spēcīgas gaismas radītais karstums var izraisīt sīku plaisu tīklu, ko sauc par „crazing”. Tāpēc opālu neatstājiet ilgstoši tiešā saulē un sargājiet no straujām temperatūras maiņām.
Labāk ne. Ūdens var sabojāt virsmu vai krāsu. Tīriet ar sausu, mīkstu drāniņu.
Ilgstošu tiešu sauli labāk nē. Ilgstoša tieša saules gaisma var ietekmēt krāsu, virsmu vai struktūru
Rozā opāls
Kalnu kristāls
Selenīts
Rozā kvarcs
Melnais turmalīns
