Vārds onikss cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē nagu.
Nosaukums nāk no grieķu valodas vārda onyx, kas nozīmē nagu vai spīli, jo akmens slāņainais, daļēji caurspīdīgais izskats atgādina naga uzbūvi. Senatnē par oniksu sauca gandrīz visu krāsu halcedonu, bet romieši šo nosaukumu vēlāk sašaurināja līdz melniem un tumši brūniem toņiem.
Leģenda vēsta, ka onikss radies no dievietes Venēras nagiem.
Juvelieru tradīcijā stāstītā leģenda vēsta, ka Kupidons apgrieza aizmigušajai Venērai nagus, bet likteņa dievietes nagu atgriezumus pārvērta akmenī, lai neviena dievietes daļa neietu bojā. Avoti, kas šo stāstu atstāsta, nenorāda senu rakstisku pirmavotu, tāpēc to vērtē kā vēlāku, tautā iemīļotu leģendu.
Oniksa taisnās, paralēlās kārtas jau antīkajā pasaulē padarīja to par iecienītu kameju akmeni.
Onikss ir slāņains halcedons, un tā gandrīz paralēlās krāsu kārtas ļauj meistaram izgriezt gaišu reljefu uz tumša fona. Šādas kamejas un intaljas grieza jau senajā Grieķijā un Romā, un Smitsona Nacionālā dabas vēstures muzeja kolekcijā glabājas arī oniksa kameja.
Viktorijas laikmetā melnais onikss kļuva par vienu no galvenajiem sēru rotu materiāliem.
Karalienes Viktorijas valdīšanas laikā stingrās sēru tradīcijas radīja lielu pieprasījumu pēc melnām rotām. Londonas Viktorijas un Alberta muzejs norāda, ka melni krāsots onikss, tāpat kā gagāts, purva ozols un melna emalja, bija piemērots sēru rotām, un 1861. gada martā karaliene pēc savas mātes nāves pasūtīja vairākas šādas rotas.