Kalnu kristāls ir akmens, ko tradicionāli saista ar skaidrību, pastiprinājumu un sakārtotību.
Ciets akmens: tas skrāpē stiklu un ikdienā ir izturīgs. Tomēr sargājiet no triecieniem.
Īsa skalošana ar remdenu ūdeni, pēc tam noslaucīt sausu.
Var turēt gaišā vietā.
Izvairieties: ilgstošs karstums, agresīvi tīrīšanas līdzekļi, spēcīgi triecieni.
Piezīme. Kalnu kristāla lodes un citi caurspīdīgi apaļi kristāli saulē var savākt starus kā lēca un aizdedzināt tuvumā esošus priekšmetus, tāpēc tos nenovieto saulainā palodzē vai pie aizkariem.
Kristālu kopienā attīrīšanai izmanto: īsa skalošana tekošā ūdenī, selenīta klātbūtne, skaņas vibrācijas, mēness gaisma.
Tā ir kristālu tradīcija un simbolika, nevis zinātnisks vai medicīnisks apgalvojums. Čakras, zīmes un stihijas sakrīt ar mūsu produktu lapām.
Kalnu kristāls tradicionāli saistīts ar vainaga čakras un trešās acs čakras enerģiju un sakārtotību.
Tradicionālajā kristālu astroloģijā kalnu kristālu bieži saista ar cilvēkiem, kuri novērtē sakārtotību un iekšēju līdzsvaru.
Uguns elements tradicionāli piešķir šim akmenim sakārtotību un līdzsvarotu raksturu.
Kristālu tradicionālā nozīme nav medicīniski apstiprināta un neaizstāj speciālista padomu.
Sengrieķu vārds "krystallos" apzīmēja gan ledu, gan kalnu kristālu, un no tā cēlies vārds "kristāls". Romiešu dabaszinātnieks Plīnijs Vecākais ticēja, ka kalnu kristāls ir ledus, kas sasalis uz visiem laikiem, jo to atrada pie Alpu ledājiem. Tikai vēlāk noskaidroja, ka tas ir minerāls kvarcs.
Lode sver ap 48,5 kg un tās diametrs ir aptuveni 33 cm. To 1923. līdz 1924. gadā izslīpēja Ķīnā no kvarca, kas, visticamāk, iegūts Birmā. Lodi var apskatīt Smitsona Dabas vēstures muzeja dārgakmeņu un minerālu zālē Vašingtonā.
Britu muzeja un Smitsona institūta kristāla galvaskausus ilgi uzdeva par actekiem piederīgiem senlietām. 2008. gada pētījumā elektronu mikroskopā atklāja rotējošu instrumentu pēdas, kādas pirms eiropiešu ierašanās Amerikā neizmantoja. Britu muzeja galvaskauss, visticamāk, darināts 19. gadsimtā, bet Smitsona institūta eksemplārs vēl vēlāk, 20. gadsimtā.
Brāļi Žaks un Pjērs Kirī 1880. gadā atklāja, ka kvarcs, to saspiežot, rada elektrisko lādiņu, ko sauc par pjezoelektrisko efektu. Pirmo kvarca pulksteni 1927. gadā izgatavoja Bell laboratorijās ASV. Mūsdienu pulksteņos sīks kvarca kristāls svārstās 32 768 reizes sekundē, un pēc šīm svārstībām mēra laiku.
Jā, kalnu kristāls ir bezkrāsains, caurspīdīgs kvarcs ar ķīmisko sastāvu SiO2. Tā cietība pēc Mosa skalas ir 7, tāpēc tas ir pietiekami izturīgs rotām.
Jā, kvarcu, tostarp kalnu kristālu, var mazgāt siltā ziepjūdenī un noskalot. Izvairieties no tvaika tīrītājiem un straujām temperatūras maiņām.
Labāk nē. Caurspīdīga lode darbojas kā lupa un var savākt saules starus vienā punktā, un ugunsdzēsēji ir reģistrējuši ugunsgrēkus, ko izraisījušas saulē novietotas stikla un kristāla lodes. Turiet lodes un lēcveida formas prom no tiešas saules un viegli uzliesmojošiem priekšmetiem.
Kvarcam piemīt pjezoelektriskais efekts: elektriskā spriegumā kristāls svārstās ļoti vienmērīgā ritmā. Pulksteņos parasti izmanto kvarca kristālu, kas svārstās 32 768 reizes sekundē, un elektronika no tā iegūst precīzu sekundes signālu.
Jā. Īsa skalošana ar remdenu ūdeni ir droša. Pēc tam noslaukiet ar mīkstu drāniņu un ļaujiet nožūt.
Jā, saules gaisma tam nekaitē.
7 pēc Mosa skalas. Ciets akmens: tas skrāpē stiklu un ikdienā ir izturīgs. Tomēr sargājiet no triecieniem.
Galvenā atradne ir Brazīlija. Iegūst arī: Madagaskara, Šveice, ASV.
Kalnu kristāls
Selenīts
Rozā kvarcs
Melnais turmalīns