Granāta nosaukums cēlies no latīņu vārda, kas nozīmē granātābolu.
Viduslaiku latīņu vārds granatus nozīmē granātābolu, un nosaukums norāda uz sarkano granātu līdzību ar granātābola sēklām. GIA izglītības vietnē minēts arī latīņu nosaukums malum granatum.
Ēģiptes faraonu kaklarotas rotāja sarkani granāti, bet romieši granātus izmantoja zīmoggredzenos.
Senajā Ēģiptē sarkanie granāti greznoja faraonu kaklarotas. Senajā Romā zīmoggredzenos ievietoja granātus ar iegrieztiem attēliem, ar kuriem apzīmogoja vasku uz svarīgiem dokumentiem.
Satonhū kuģa apbedījumā Anglijā atrastās zelta plecu sprādzes ir greznotas ar granātiem.
Sprādzes datētas ar 6. gadsimta beigām vai 7. gadsimta sākumu, un tajās granāti un millefiori stikls iestrādāti zelta šūnās kloazonē tehnikā. To galos attēloti divi savijušies kuiļi, kas veidoti no dažiem lielākajiem anglosakšu Anglijā zināmajiem granātiem. Sprādzes glabājas Britu muzejā Londonā.
Bohēmija bija galvenais sarkano piropa granātu avots Viktorijas laikmetā.
Bohēmijas granātu atradnes Centrāleiropā kļuva slavenas ap 1500. gadu, un uz tām balstītā rotu industrija sasniedza virsotni 19. gadsimta beigās. Viktorijas laikmeta rotās šie tumši sarkanie piropi bija ļoti populāri.