Angelīts ir tirdzniecības nosaukums zilam anhidrītam no Peru.
Mineraloģiski angelīts ir anhidrīts, kalcija sulfāts bez kristālūdens, ar maigu, zilganpelēku krāsu. To atrada Peru un pasaules dārgakmeņu tirgū ieviesa 20. gadsimta 80. gadu beigās. Nosaukums "angelīts" izvēlēts apzināti, lai radītu eņģeļu asociācijas.
Anhidrīta vārds nozīmē "bez ūdens".
Minerāla nosaukumu 1804. gadā deva vācu mineralogs Ābrahams Gotlobs Verners, norādot, ka tam nav kristālūdens. Ūdens iedarbībā anhidrīts pakāpeniski uzņem ūdeni un pārvēršas par ģipsi. Šī iemesla dēļ angelītu glabā un kopj sausā veidā.
Anhidrīts pacēla veselu vācu pilsētu.
2007. gadā Štaufenē, Vācijā, urba ģeotermālās apkures urbumus rātsnamam, un gruntsūdens nokļuva anhidrīta slāņos. Anhidrīts, uzņemot ūdeni, uzbrieda, un pilsētas centrs dažās vietās līdz 2010. gadam pacēlās pat par 30 cm. Tas radīja plaisas daudzās vēsturiskajās ēkās, arī rātsnamā.
No anhidrīta izauguši Naikas milzu kristāli.
Meksikas Kristālu alā magmas sasildītajā ūdenī vispirms izgulsnējās anhidrīts. Kad ala atdzisa zem aptuveni 56 °C, anhidrīts sāka šķīst, un vismaz 500 000 gadu laikā no šķīduma izauga milzīgi ģipša jeb selenīta kristāli. Tātad angelīts un selenīts ir cieši radniecīgi minerāli.